Āzijas sirseņu invāzija Eiropā sākās ar vienu karalieni

Āzijas sirseņi (vespa velutina) nav izņēmums. Gada laikā tie spēj paplašināt savu apdzīvoto platību par vairāk nekā 80 kvadrātkilometriem, iznīcinot medus bites un citus kukaiņus.

Teju pirms 20 gadiem šie paprāvā izmēra sirseņi pirmo reizi parādījās Eiropā, 2016. gadā nonākot arī Lielbritānijā. Ģenētiskās analīzes tagad atklājušas, ka invāzija, visticamāk, sākās ar vienu sirseņu karalieni, kas 2004. gadā no Ķīnas nonāca Francijā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Hymenoptera”, parādīts šo kukaiņu lielais potenciāls populācijas izplatībā. Pētnieku komanda izanalizēja trīs gēnus no pirmajiem zināmajiem sirseņiem, kas notverti Īrijā 2021. gada aprīlī, un salīdzināja šos gēnus ar to sirseņu gēniem, kas atrasti Eiropas kontinentālajā daļā.

Visi izanalizētie gēni bija mitohondriju gēni, kas tālāk tiek nodoti pa mātīšu līniju.

Iepriekšējos pētījumos parādīts, ka Āzijas sirseņiem Eiropā ir viena un tā pati ģenētiskā izcelsme. Jaunais pētījums liecina, ka Eiropas un Īrijas sirseņu ģenētiskā izcelsme arī ir vienāda.

Šis un citi pētījumi liecina, ka visa Āzijas sirseņu populācija Eiropā, kas nu sasniegusi daudzus miljonus kukaiņu, ir cēlusies no vienas sapārojušās karalienes, kas no Ķīnas šeit ieradusies pirms 15 līdz 20 gadiem.

Āzijas dienvidaustrumos, kur šie sirseņi ir cēlušies, tie pārtiek no Āzijas medus bitēm, kurām evolūcijas ceļā ir izveidojusies sarežģīta aizsardzības sistēma pret dabiskajiem ienaidniekiem. Piemēram, medus bites mēdz sirseņus iesprostot tā saucamajā bišu bumbā, liekot tiem pārkarst un mirt. Turpretī Eiropas bitēm šādu aizsardzības mehānismu nav, tāpēc sirseņiem tās ir viegli upuri.