Veidojoties plūdu draudiem, Veselības inspekcija (VI) aicina plūdu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei, teikts iestādes mājaslapā.
Veselības inspekcija vērš plūdu skarto teritoriju iedzīvotāju uzmanību uz ūdens kvalitāti
Centralizētas ūdensapgādes sistēmas ir labāk aizsargātas no ārēja piesārņojuma iekļūšanas, nekā individuāli dzeramā ūdens ņemšanas avoti, it īpaši akas. Plūdu laikā akās var ieplūst virszemes ūdeņi un kanalizācijas saturs, kas var kļūt par akūtu zarnu infekcijas slimību izraisītājiem. Šo slimību spektrs ir plašs, aptverot dizentēriju, vīrusa hepatītu A, peļu, žurku un citu grauzēju pārnēsāto leptospirozi un jersiniozi, retākos gadījumos arī holeru, vēdertīfu un poliomielītu.
VI veic dzeramā jeb krāna ūdens uzraudzību un kontroli centralizētajās (publiskajās) ūdens apgādes sistēmās. Ūdens piegādātājs ir atbildīgs par centralizētās ūdens apgādes sistēmas stāvokli un piegādātā ūdens kvalitāti.
VI norāda, ka iedzīvotājiem, kas izmantoto savas ūdens ņemšanas vietas, pašiem jāveic pasākumi plūdu radīto veselības risku novēršanai.
Pirms plūdiem jāveic pasākumi, kas mazina iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu, piemēram, jāizsūknē notekūdeņu bedres un jānodrošina, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskas vielas.
Savukārt plūdu draudu gadījumā jānodrošinās ar ūdens krājumiem. Inspekcija aicina iedzīvotājus plūdu skartajās teritorijās arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni.
Pēc plūdu beigām ir nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai, piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšanu (izsmelšanu) un dezinfekciju. Akas ūdens pārbaude ir jāveic pašiem iedzīvotājiem, ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskas vielas un/vai fekālais piesārņojums.
VI skaidro - ja centralizētā ūdensapgādes sistēmā ūdens ņemšanas vieta ir bijusi applūdusi, tad pirms ūdensapgādes atjaunošanas ūdens piegādātājam ir jānodrošina kontroles paraugu laboratoriska izmeklēšana, lai pārbaudītu dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes atbilstību.
Rūpējoties par sabiedrības veselību, pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas lokāla ūdens ņemšanas vieta, būtu jāveic tajā esošā ūdens kvalitātes pārbaude jebkurā dzeramā ūdens testēšanas jomā akreditētā laboratorijā. Savukārt VI speciālisti var izvērtēt iegūtos testēšanas rezultātus, nosakot, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams uzturā.
Ja tomēr, neskatoties uz veiktajiem preventīviem pasākumiem, tiek konstatēta slikta dūša, sāpes vēderā un caureja, kas ir pirmās zarnu infekcijas pazīmes, vai slikta dūša, paaugstināta temperatūra, ādas un acu ābolu dzelte, sāpes labajā paribē, tumšs urīns, kas ir vīrusa hepatīta pazīmes, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
Kā ziņots, joprojām visā Latvijā daudzviet ir applūdušas upju palienes un zemākās vietas, vairākos upju posmos applūst plašākas teritorijas.
Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā augšpus tai spēkā ir oranžās pakāpes brīdinājums, citviet Latvijā - dzeltenās pakāpes. Ārpus upēm izplūdušais ūdens sasalis.
Vissarežģītākā situācija šobrīd esot Daugavā Pļaviņu ūdenskrātuvē un augšpus tai. Pēc iepriekšējā atkušņa stiprais sals veicināja vižņu veidošanos un iešanu gandrīz visā Daugavas garumā.
Brīvdienās ledus un vižņu masas intensīvi blīvējās pie Pļaviņām, pakāpeniski aizpildot ūdenskrātuvi ar ledu un vižņiem. Turpinoties vižņu pieplūdei, sablīvējums kļuva garāks, šodien ledus sablīvējuma gals ir lejpus Jēkabpilij, turpina nākt jauni vižņi, blīvēties, ūdenslīmenis Daugavā pie Jēkabpils turpina paaugstināties.
Gaidāms, ka šodien pie Jēkabpils tiks pārsniegtas ūdens līmeņa atzīmes, kas atbilst ļoti augstām jeb oranžajam brīdinājumam. Līdz ar to šajā apkārtnē applūdīs plašākas teritorijas.
No upes augšteces turpina nākt vižņi, rīt ūdenslīmenis ar tendenci paaugstināties sāks svārstīties arī pie Jersikas. Pastāv iespēja, ka notiks atkārtotas ledus sakustēšanās arī Pļaviņu ūdenskrātuvē.
Ogres lejtecē saglabājas augsts ūdenslīmenis, lejtecē izveidojusies ledus sega, vižņi nāk no upes augšteces posmiem, krājas un blīvējas augšpus ledus segai.
Lielupē ūdenslīmenis ir paaugstināts, tas turpina paaugstināties, applūst palienes un zemākās vietas.
Tuvākajās dienās no rietumiem Latvijā ienāks atkusnis, kusīs sniegs un ledus. No jauna izveidojusies ledus sega nav stipra, tādēļ upju straujākajos posmos sāksies ledus iešana, veidosies jauni sablīvējumi, un ūdenslīmenis atkal paaugstināsies.