Unikāls atradums Zviedrijā, kas potenciāli varētu mazināt visas Eiropas atkarību no Ķīnas (14)

Uzņēmums paziņojis, ka metālu ieguves vieta, kas atrodas līdzās dzelzs rūdām, satur vairāk nekā vienu miljonu tonnu retu metālu oksīdu, un pašlaik vēl nav līdz galam zināms, cik lieli patiesībā ir reto metālu krājumi.

“Šīs jaunās atradnes ir vienas no lielākajām mūsu reģionā, un tās var kļūt par ļoti svarīgu komponentu dažādu izejvielu ražošanā, kas nepieciešams zaļajai revolūcijai,” sacīja LKAB izpilddirektors Jans Mostrēms.

Zviedrijas enerģētikas un rūpniecības ministre Eba Buša paziņoja, ka Eiropas Savienības elektrifikācija, kā arī pašnodrošināšanās ar resursiem un enerģētiskās neatkarības no Krievijas un Ķīnas veidošana varētu sākties tieši no jaunatklātajām metālu ieguves vietām. Ministre uzsvēra, ka Eiropai ir nepieciešams stiprināt savu ražošanas potenciālu un enerģētiku, kā arī censties atteikties no fosilā kurināmā, tādējādi dodot priekšroku ekoloģiski tīrām tehnoloģijām.

Informācijas aģentūra AP precizē, ka, pat ja arī Zviedrijas varasiestādes ļaus izmantot metāla atradnes, resursu ieguve šajā vietā varēs sākties vien pēc vairākiem gadiem.

Tiek norādīts, ka retie metāli visbiežāk tiek izmantoti ikdienas tehnoloģijās, kā, piemēram, displejos un elektromobiļos, tāpat arī specifiskākām vajadzībām, kā augstas precizitātes ieročos un vēja turbīnās.

Arī Baltijas valstīm ir sava loma reto metālu sektorā, jo Igaunijā darbojas metalurģiskais uzņēmums “Silmet”, kas atrodas Sillamē. Tas ir viens no nedaudzajiem reto metālu ražotājiem un pārstrādātājiem ārpus Ķīnas, un tas ir vienīgais ražotājs Eiropā. Tieši tāpēc ļoti iespējams, ka jauniegūtie Zviedrijas resursi nonāks Igaunijā.

2020. gadā laikraksts “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz ASV konsultāciju kompānijas “Horizon Advisory” vēstīja, ka Ķīna uzskata savu dominējošo stāvokli reto metālu jomā par vienu no galvenajiem ietekmes rīkiem, ko izmantot pret Rietumiem, tostarp tirdzniecības strīdos ar ASV. Gadu vēlāk laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem Ķīnas valdībā, vēstīja, ka Pekina cenšas noskaidrot, vai tās spiediena rezultātā ir izdevies panākt to, ka cieš ASV militārā rūpniecība, tostarp iznīcinātāja F35 ražošana. Jāatgādina, ka Ķīna ir apsvērusi iespēju noteikt ierobežojumus reto metālu eksportam uz Rietumiem.

Pagājušā gada oktobrī aģentūra “Bloomberg” vēstīja, ka, ņemot vērā karu Ukrainā, Eiropas aizsardzības kompānijas sāka plānot, kā pārveidot savas ražošanas līnijas, ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc ieročiem. Tiesa gan, kompānijām nepietiek kvalificētu speciālistu, kā arī atsevišķu pusvadītāju un reto metālu. Tāpat oktobrī “Financial Times” ziņoja, ka Eiropas Savienība ārpolitikas jomā par bīstamu uzskata atkarību no Ķīnas, tādēļ ir nepieciešams mazināt atkarību no pusvadītāju un reto metālu importa.