:format(webp)/nginx/o/2023/01/15/15081273t1hf4f9.jpg)
Ukrainas, ASV un arī Latvijas finanšu izlūki brīdina – Krievija sankciju apiešanai izmanto Kazahstānu, Kirgizstānu un citas Centrālāzijas valstis. Žurnālisti Baltijā atklājuši konkrētus gadījumus, kad ar šo valstu firmu palīdzību pie mums ieved Krievijas un Baltkrievijas koksni.
Pret Krieviju vērstās sankcijas ir plašākās jebkad piemērotās starptautiskās ietekmēšanas sviras. Eiropas Savienība, ASV un vēl daudzas valstis iesaldējušas konkrētu personu un uzņēmumu naudu un īpašumus, arī aizliegušas tirgoties ar konkrētām precēm. Tomēr Krievijā aizvien nonāk rietumu izstrādājumi, pat militārie.
Savukārt uz rietumiem no šīs valsts turpinās eksports sektoros, pret ko vērstas sankcijas. Ukrainas, ASV un citu valstu izmeklējošās iestādes par palīdzību agresorvalstij aizdomās tur Kazahstānu, Kirgizstānu un citas Centrālāzijas valstis.
Pagājušā gada nogalē Latvijas un Lietuvas žurnālisti kopīgā pētījumā atklāja, ka, maskējoties aiz šo valstu sertifikātiem, pie mums nonāk Krievijas un Baltkrievijas koksne.
“Publiskajās datu bāzēs bija redzams, ka pēkšņi no Kazahstānas un Kirgizstānas parādās ļoti lieli koksnes apjomi. Jāņem vērā, ka šīs valstis nav koka lielvalstis, viņiem 5-6% mežu, tātad viņiem principā nav, ko eksportēt uz šejieni. Iepriekš mēs no viņiem neko neesam iepirkuši, bet pēkšņi viņi uz Eiropu kļuvuši tādi lieli mega eksportētāji."
Inese Liepiņa
“Re:Baltica” žurnāliste
Lietuvas muita paziņoja, ka pieaugums ir aizdomīgs un, iespējams, saistīts ar sankciju apiešanu. Žurnālistu pētījums šīs aizdomas apstiprināja.
“Koksne no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir sankcionēta, nāk uz Latviju un citām Eiropas valstīm un tiek marķēta kā Kazahstānas un Kirgizstānas. Tie veidi ir ļoti dažādi, tiek viltoti dokumenti – piemēram, Kazahstānā tiek reģistrēts maziņš uzņēmums, kas ražo sertifikātus. Viņi sertificē šo koksni, kas ir no Krievijas, sertificē Kazahstānā un tad no Krievijas arī ved šurp. Nav tā, ka tā koksne ceļo uz Kazahstānu un tad tikai nonāk Eiropas Savienībā, tā pa taisno arī nāk no Krievijas.”
Inese Liepiņa
“Re:Baltica” žurnāliste
Šie koksnes kontrabandisti saka, ka ir labāk izvēlēties Latviju un Poliju, jo uz robežām, citēju, “viņi uzdod mazāk jautājums”, proti, robežsargi. Vai tā tiešām ir, es nezinu, bet kaut kāds pamats tā apgalvot viņiem ir. Mums nav datu vai pierādījumu, ka šeit to ir tiešām kaut kā vieglāk apiet.
Latvijas muita savukārt informē, ka aizturējusi trīs koksnes kravas, kas marķētas kā Kazahstānas vai Kirgizstānas, bet patiesībā nāk no Krievijas un Baltkrievijas. Pērn imports no šīm valstīm Latvijā no niecīgiem skaitļiem palielinājies līdz vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Neraugoties uz sankcijām un aizliegumiem, tranzītā pārvadāto kravu apjoms pagājušajā gadā auga. Lielā mērā tas bija akmeņogļu dēļ. Pa dzelzceļu tās veda pat piecreiz lielākā apjomā nekā iepriekšējos gados.
Līdz augustam krievu akmeņogles vēl drīkstēja importēt Eiropā. Tagad tās drīkst vest tikai tranzītā uz trešajām valstīm. Krieviju ogļu kravās pa Latvijas dzelzceļu nu ostās tagad aizstājusi Kazahstāna un Kirgizstāna.
“Pagājušais gads sākās ar ļoti lielu interesi no Kazahstānas kāpināt Kazahstānas ogļu apjomu caur Latviju. Tas bija pirms kara sākuma. Kazahstāna vienmēr bijusi ieinteresēta, bet Krievija ietekmē arī tranzītu caur savu teritoriju.”
Andris Maldups
Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktora vietnieks
Iepriekšējos gados kazahi ogles caur Latviju nav veduši, jo Krievija nav ļāvusi izmantot savu teritoriju tranzītam. Taču visu pagājušo gadu tā nekādus šķēršļus kazahu ogļu pārvadājumiem nelika. Tikai gada beigās krievu medijos parādījās aicinājumi to ierobežot. Tas notika pēc tam, kad kazahu amatpersonas starptautiskajiem partneriem solīja ierobežot sankciju apiešanu caur šo valsti.
Latvijas Satiksmes ministrija apšauba, ka Kazahstānas oglēm varētu būt Krievijas izcelsme. Preču plūsmas maršruti mēdz būt neloģiski.
“Mums ir bijuši arī gadījumi, kad no Eiropas Savienības puses interesējas, ka kāds kuģis ienācis no Krievijas ostas Latvijas ostā kādā un vedis ogles. Jautājums – kas tās par oglēm. Mēs sazinājāmies ar muitas iestādēm un saņēmuši kārtējo apstiprinājumu, ka, jā, tās ir pārbaudītas un ka tās ir Kazahstānas izcelsmes ogles.”
Andris Maldups
Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktora vietnieks
Valsts ieņēmumu dienests apstiprina, ka akmeņogļu kontrabandas mēģinājumi ir bijuši. Desmit gadījumos šādas kravas ievešana noraidīta. Vienā gadījumā ogles bija marķētas kā Kazahstānas, bet pavaddokumenti atklājuši, ka izcelsmes valsts ir Krievija.
Muita par sankciju apiešanu rosinājusi sākt 180 kriminālprocesus. Finanšu izlūkošanas dienests saņēmis 274 ziņojumus no finanšu iestādēm par mēģinājumiem apiet sankcijas.
“Viens no veidiem, kā sankcijas tiek apietas, gan mainot preču kodus, gan falsificējot iespējamo izcelsmes valsti. Ogles, kuras ir Krievija izcelsmes, caur Krieviju tiek vestas uz Eiropas Savienību, falsificējot un kā izcelsmes valsti, uzrādot Kirgizstānu vai Kazahstānu, tādi riski var pastāvēt, jā.”
Paulis Iļjenkovs
Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs
Uzņēmumi, kas tranzītā caur Latviju pārvadā akmeņogles, sabiedrībai nav redzami. Taču Centrālā statistikas pārvalde “Nekā personīga” sniedza datus par lielākajiem ogļu importētājiem un eksportētājiem. Abās kategorijās viens no lielākajiem ir SIA “Baltijas ogles”. Kompānijas līdzīpašnieks Konstantīns Janakovs Krievijā vada uzņēmumu, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi un tirdzniecību. Tā paša uzņēmuma vadībā strādājis arī Eduards Janakovs – bijušais Krievijas domes deputāts un kādreizējais Latvijas krievu mediju “Vesti Segodnya”, “Čas” un “Telegraf” izdevējs.
Uzņēmums “Telf AG” skaidro, ka kopš 2019. gada pret to izvērsta melnā PR kampaņa un tās ietvaros publicētie apvainojumi ir nepatiesi. Uzņēmums kategoriski noliedz, ka būtu iesniedzis “Google” tūkstošus autortiesību pārkāpumu ziņojumu. “Telf AG” pieļauj, ka arī tie ir daļa no negatīvās kampaņas ar mērķi no uzņēmuma izspiest naudu. Vairāk par to intervijā ar uzņēmuma pārstāvi 5. februāra raidījumā.