Lietuvas muita paziņoja, ka pieaugums ir aizdomīgs un, iespējams, saistīts ar sankciju apiešanu. Žurnālistu pētījums šīs aizdomas apstiprināja.
“Koksne no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir sankcionēta, nāk uz Latviju un citām Eiropas valstīm un tiek marķēta kā Kazahstānas un Kirgizstānas. Tie veidi ir ļoti dažādi, tiek viltoti dokumenti – piemēram, Kazahstānā tiek reģistrēts maziņš uzņēmums, kas ražo sertifikātus. Viņi sertificē šo koksni, kas ir no Krievijas, sertificē Kazahstānā un tad no Krievijas arī ved šurp. Nav tā, ka tā koksne ceļo uz Kazahstānu un tad tikai nonāk Eiropas Savienībā, tā pa taisno arī nāk no Krievijas.”
Inese Liepiņa
“Re:Baltica” žurnāliste
Šie koksnes kontrabandisti saka, ka ir labāk izvēlēties Latviju un Poliju, jo uz robežām, citēju, “viņi uzdod mazāk jautājums”, proti, robežsargi. Vai tā tiešām ir, es nezinu, bet kaut kāds pamats tā apgalvot viņiem ir. Mums nav datu vai pierādījumu, ka šeit to ir tiešām kaut kā vieglāk apiet.
Latvijas muita savukārt informē, ka aizturējusi trīs koksnes kravas, kas marķētas kā Kazahstānas vai Kirgizstānas, bet patiesībā nāk no Krievijas un Baltkrievijas. Pērn imports no šīm valstīm Latvijā no niecīgiem skaitļiem palielinājies līdz vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Neraugoties uz sankcijām un aizliegumiem, tranzītā pārvadāto kravu apjoms pagājušajā gadā auga. Lielā mērā tas bija akmeņogļu dēļ. Pa dzelzceļu tās veda pat piecreiz lielākā apjomā nekā iepriekšējos gados.