Šogad ziema ir viltīga un izceļas ar mainīgu dabu – pavasarīgi laikapstākļi mijas ar sniegputeņiem un brāzmainu vēju, kas saldē līdz pat kaulam. Dodoties dienas gaitās, mums nereti jābrien pa sniega putru vai jācenšas neiekāpt peļķēs, kas klātas ar plānu ledus kārtiņu, tādēļ mēdz gadīties situācijas, kad pārnākam mājās pārsaluši vai slapjām kājām. Protams, ir cilvēki, kuri visu ziemu var staigāt šortos un nesaķer pat iesnas, bet citiem pietiek kaut nedaudz sasvīdušiem iziet ārā, un saaukstēšanās jau būs klāt.
5 soļi, kā izvairīties no saaukstēšanās, ja esi izmircis vai nosalis
Kā izvairīties no saaukstēšanās, ja gadījies salīt vai nosalt, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Mehānismu, kas darbojas pie ķermeņa temperatūras svārstībām – nosalšanas, izmirkšanas vai tieši pretēji – pārkaršanas –, dēvē par termoregulāciju. Šī veģetatīvā funkcija organismā uztur pastāvīgi nemainīgu temperatūru, neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām. Termoregulācijas centrs atrodas galvas smadzeņu daļā – hipotalāmā. Cilvēka organismā siltumu galvenokārt ražo muskulatūra, aknas un kuņģa-zarnu trakts, uzturot ķermeņa temperatūru 36 līdz 37 °C robežās.
“Ķermenim nosalstot, pazeminās organisma serdes temperatūra – galvas smadzenes dod impulsus muskuļiem sarauties, kā rezultātā sāk darboties aizsargreakcija – parādās drebuļi. Tā ir zīme, ka organisms ir diskomfortā.
Parādās arī citi simptomi – asinsvadi sašaurinās, rokas kļūst aukstas un bālas, rodas zosāda – āda pārklājas ar sīkiem izcilnīšiem un ādas matiņi paceļas vertikāli, tādā veidā spējot labāk uztvert siltumu. Lai uzturētu normālu ķermeņa temperatūru, organisms patērē ievērojamu daudzumu enerģijas, līdz ar to mazāk resursu atvēlot imunitātes nodrošināšanai. Šā iemesla dēļ pēc nosalšanas vai izmirkšanas bieži vien parādās saslimšana,” stāsta Laila Zālīte.
Lai izvairītos no sala un lietus, pirms dodies ikdienas gaitās, izpēti laikapstākļu prognozi – pārliecinies par to, vai nav gaidāmi nokrišņi, un noskaidro, kādu gaisa temperatūru prognozē sinoptiķi. Izvēlies piemērotu apģērbu.
Aukstā laikā ieteicams uzvilkt vairākas apģērba kārtas, vienlaikus rūpējoties par to, lai apģērbs pārlieku cieši nepieguļ ķermenim.
Ieteicams dot priekšroku apaviem un virsdrēbēm, kas ir izturīgi pret mitrumu un pastiprināti saglabā siltumu. Vienmēr ņem līdzi cepuri, šalli un cimdus, ja nepieciešams – arī lietussargu. Ja tomēr gadās nosalt vai izmirkt, svarīgi zināt, kā rīkoties, lai paglābtos no saslimšanas.
Pirmās palīdzības plāns
Farmaceite iesaka 5 vienkāršus soļus, kā izvairīties no saslimšanas, ja esi izmircis vai nosalis!
1. Centies pēc iespējas aktīvāk kustēties. Kad ķermenis ir nosalis, svarīgi saglabāt fizisko kustību – kustināt kājas un rokas, lēkāt –, līdz pat apstākļu maiņai, nonākot siltākās telpās. Kustība uzlabo asinsriti, tādā veidā palīdzot organismam neatdzist.
Nokļūstot siltumā, uzreiz jāpārģērbj sausas, siltas drēbes, vēlams no dabīga materiāla, kas palīdzēs ātrāk sasilt.
2. Ieej siltā vannā. Pēc nosalšanas vai izmirkšanas lieti noderēs silta vanna vai vismaz pēdu vannošana siltā ūdenī. Lai iegūtu papildu sildošo efektu, ūdenim var pievienot sinepju pulveri vai eikalipta, priedes ēterisko eļļu.
Siltais ūdens uzlabos asinsriti, un organismam būs vieglāk atgūt normālu ķermeņa temperatūru.
3. Palīdzēs silti dzērieni. Nepieciešams pastiprināti uzņemt šķidrumu – vislabāk siltas ārstnieciskās tējas, piemēram, kumelīšu, liepziedu, aveņu, pelašķu un citas. Tāpat ķermeni lieliski sasildīs un pasargās dažādi siltie dzērieni – piemēram, upeņu, ingvera un citrona, smiltsērkšķu vai dzērveņu dzēriens.
4. Ieturi siltu maltīti. Zaudētās enerģijas rezerves palīdzēs atgūt silta, garda un veselīga maltīte. Vislabākā izvēle būs buljons, vistas zupa vai sautējums, kam var pievienot sildošās garšvielas – papriku, piparus, čili, kariju un citas.
5. Uzņem C vitamīnu. Ja gadījies izmirkt vai nosalt,
noderēs C vitamīna trieciendeva (līdz pat 1000 miligramiem) – tā stimulēs imunitāti un palīdzēs organismam ātrāk atjaunoties.
Palīdzēs arī dažādi biškopības produkti – medus, propoliss, ziedputekšņi vai bišu maize –, kas tāpat uzlabos organisma aizsargfunkcijas pastiprināta stresa apstākļos.
Kā rīkoties, ja esi saaukstējies
Ja tomēr gadījies saaukstēties, nekādā gadījumā nevajadzētu uzreiz ķerties pie smagās artilērijas – antibiotikām.
Standarta “komplekts” saaukstēšanās gadījumos ir iesnas, kakla sāpes, klepus, jutīgas vai aizliktas ausis, kā arī uz brīdi var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Tas nozīmē, ka organisms pats cīnās ar vīrusiem. Aptuveni nedēļas laikā saaukstēšanās simptomiem būtu būtiski jāsamazinās vai jāizzūd, neatkarīgi no tā, vai cilvēks lieto vai nelieto ārstniecības līdzekļus.
- Svarīgi! Jāpatur prātā, ka minētie simptomi var būt saistīti arī ar Covid-19 saslimšanu, tādēļ būtu ieteicams mājās veikt Covid-19 pašpārbaudes testu.
Ir divu veidu medikamenti, kurus izmanto pie saaukstēšanās: pirmie mazina saaukstēšanās simptomus, otri – ārstē saaukstēšanās komplikācijas, ja tādas ir radušās.
Vispirms – it īpaši bērniem – vajadzētu lietot preparātus, kam raksturīgs saaukstēšanās simptomus mazinošs efekts.
Lai uzlabotu pašsajūtu un mazinātu nepatīkamās sajūtas, kamēr organisms cīnās ar vīrusu, var lietot pretsāpju, pretiekaisuma, temperatūru samazinošus līdzekļus, deguna aizlikumu mazinošus līdzekļus, kā arī preparātus, kas mazina spiedošu sajūtu galvā, atvieglo sausu klepu un šķidrina krēpas,” iesaka farmaceite Laila Zālīte.
Ja nedēļas laikā saaukstēšanās simptomi nav mazinājušies, bet gan kļuvuši izteiktāki un pie sākotnējiem simptomiem klāt nākuši citi (ilgstoši augsta temperatūra, sāpes krūtīs, sejas apvidū, ausīs, elpas trūkums, smags klepus), iespējams, var būt sākusies kāda no saaukstēšanās komplikācijām, un noteikti ir jāmeklē ārsta palīdzība.
Raksts tapis sadarbībā ar Apotheka.