Par dižliepas iznīcināšanu tiesa piespriež gandrīz 24 000 eiro naudas sodu (7)

Viņa norāda, ka 2019.gadā Vaiņodes jeb Lielbātas muižas pils īpašnieks Andris Griģis vērsās Vaiņodes novada pašvaldībā ar lūgumu nocirst pils parkā esošu liepu, kura esot kļuvusi bīstama. Ņemot vērā, ka liepa bija reģistrēta kā dižkoks, atļauju tās nociršanai varēja dot tikai DAP.

Ņemot vērā, ka liepa bija aptuveni 200 gadus veca, ainaviski, kultūrvēsturiski un ekoloģiski ļoti vērtīga un atbilda īpaši aizsargājama koka statusam, turklāt tās dobumā dzīvoja īpaši aizsargājamā marmora rožvabole, DAP eksperts atzinumā liedza koku nocirst un ieteica koku sakopt, par 40-50% samazinot koka vainagu. Šāds DAP atzinums pils saimnieku neapmierināja, tādēļ viņš to vairākas reizes pārsūdzēja, taču DAP vadība atzinumu atstāja nemainītu, skaidro Reinika.

Pils saimnieks liepas sakopšanu uzticēja arboristei, kura koka vainagu nozāģēja, atstājot astoņu metru augstu stumbeni. Par dižkoka iznīcināšanu DAP vērsās policijā, kura veica izmeklēšanu. Pagājušā gada rudenī krimināllieta nonāca tiesā, kas atzina arboristi par vainīgu un piemēroja viņai 23 650 eiro naudas sodu un 180 piespiedu darba stundas.

Reinika informē, ka arboriste tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi un februāra vidū krimināllietu atkal skatīs tiesa. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksimālais sods par dižkoka iznīcināšanu ir 50 minimālās mēnešalgas.

Reinika piebilst, ka pērn nožēlojami skarbu likteni piedzīvoja arī Mārupē augošs dižozols, kas kļuva par traucēkli daudzīvokļu nama attīstīšanai, iezīmējot būtisku problēmu ar netīšu vai apzinātu pašvaldību būvvalžu kompetences trūkumu un normatīvā regulējuma nepārzināšanu. Šī dižkoka iznīcinātāji vēl tiek meklēti.

Lai efektīvāk nosargātu dižkokus, DAP ieskatā daudz iedarbīgāks līdzeklis būtu aizliegums jebkāda veida būvniecībai konkrētajā teritorijā piecus līdz desmit gadus, ja dižkoks nedabiski iet bojā, proti, tiek indēts vai tiek iznīcināts neatkarīgi no tā, kurš šīs darbības veicis.

Šie dižkoki bija vieni no valstī līdz šim apzinātajiem vairāk nekā 13 000 dižkoku. Pērn apzināto dižkoku skaits pieaudzis par aptuveni 17%, salīdzinot ar 2021.gadu. Visbiežāk šajā sarakstā reģistrēti diži un latviešiem labi zināmi koki - parastais ozols, parastā priede un parastā liepa.

Liela daļa šo dižkoku ir apzināti, pateicoties sabiedrības iesaistei, kas ik gadu ziņo par saviem novērojumiem. Dižkoku var pieteikt ikviens, tāpēc kopš 2022.gada DAP pēc dižkoka statusa piešķiršanas informē zemes īpašnieku, kurš ir atbildīgs par dižā koka saglabāšanu.

Kā vēstīts, pagājušā gada oktobrī Mārupes novada pašvaldības policija saņēmusi informāciju par iespējamu prettiesisku rīcību, nozāģējot valsts nozīmes aizsargājamu dižozolu Kantora ielā.

Nozāģētā dižozola tuvumā noris rindu māju projekta "Dižozolu nami" būvdarbi.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pērnajā vasarā, cenšoties glābt dižozolu, Ģenerālprokuratūra vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu saistībā ar Mārupes novada pašvaldības lēmumu izsniegt būvatļauju minētā projekta rindu māju būvniecībai.

29.jūlijā Ģenerālprokuratūras prokurors vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem lietā par Mārupes novada būvvaldes prettiesiski izdotajām būvatļaujām - Mārupes novada dome ar savu lēmumu atjaunojusi prettiesiski izdotu būvatļauju darbību.

Mārupes rindu māju būvlaukumā, kurā nozāģēts dižozols, būvnieki neesot bijuši kopš pagājušā gada 12.aprīļa, kad projektam anulēta būvatļauja, aģentūrai LETA piektdien sacīja projekta "Dižozolu nami" attīstītāja un būvuzņēmēja SIA "Zeninvest" līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Kalniņš.

Sākotnēji policija sāka kriminālprocesu par patvaļīgu koku ciršanu. Par šādu pārkāpumu draudētu brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Taču vēlāk Valsts policija pārkvalificējusi kriminālprocesu par dižozola nozāģēšanu Mārupes rindu māju būvlaukumā, līdz ar to likumpārkāpēju notveršanas gadījumā viņiem draudēs lielāks cietumsods.

Par to var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.