Tiesībsargs nosūtījis vēstuli parlamentam, atgādinot par nepadarīto cilvēktiesību jomā (8)

Kā informēja Tiesībsarga birojā, Jansona skatījumā, joprojām ir saglabājušās vairākas jomas, kurās Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības netiek pilnībā nodrošinātas. Starp šīm jomām ir bērna labāko interešu izvērtēšana, bērna tiesības būt pasargātam no vardarbības un tiesības saņemt psihiskās veselības aprūpi, atbildības noteikšana par naida runu, kā arī juridiskā aizsardzība viendzimuma partneru ģimenēm un citas.

Tāpat tiesībsargs vērš parlamenta uzmanību uz nepieciešamību uzlabot pabalstu un pensiju, tajā skaitā izdienas pensiju sistēmu, pilnveidot minimālo ienākumu līmeņa aprēķināšanas metodoloģiju, "salāpīt caurumus" sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā un ratificēt Stambulas konvenciju.

Jansons vēstulē parlamentam norāda, ka par vairākiem no viņa pieminētajiem jautājumiem regulāri saņem iesniegumus no iedzīvotājiem, turklāt tie varētu būt svarīgi, pieņemot lēmumu par 2023.gada valsts budžeta prioritātēm. Turklāt atsevišķu jautājumu pienācīgu izvērtēšanu un pārskatīšanu pieprasa Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības.

Tiesībsargs atgādina - jau iepriekš ir norādījis, ka labai likumdošanai neatbilst tāda prakse, ka Saeima ir lēmusi par kāda likumprojekta nodošanu komisijai, taču nekāda turpmāka darbība ar likumprojektu komisijā nenotiek. Tāpēc viņš ir aicinājis Saeimu izstrādāt grozījumus kārtības rullī, nosakot termiņu, kādā komisijai ir jāsāk likumprojekta izskatīšana.

Bērnu tiesību jomā tiesībsargs mudina deputātus pievērst uzmanību tam, ka atbilstība bērna vislabākajām interesēm ir jāņem vērā, veicot katra jauna tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtējumu. Šī prasība attiecināma arī uz tiem likumprojektiem, kas bērnu var skart tikai netieši.

Jansons vēstulē Saeimai arī atgādina, cik būtiski ir bērnam laikus saņemt psihiskās veselības aprūpi. Laikus nesaņemot šādus pakalpojumus ambulatori, bērna veselības stāvoklis var pasliktināties un viņam var būt nepieciešama stacionēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Minētais pārkāpj ANO Bērnu tiesību konvencijas 4.pantu un Ārstniecības likuma 67.panta pirmo daļu, jo paaugstina bērna stacionēšanas riskus psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kas, iespējams, varētu nenotikt, ja bērns savlaicīgi saņemtu nepieciešamos ambulatoros pakalpojumus, norāda tiesībsargs.

Saeima arī tiek aicināta noteikt administratīvo atbildību par neziņošanu atbildīgajām iestādēm, ja ir pamanīta nolaidība vai jebkāda vardarbība pret bērnu vai citi bērnu tiesību pārkāpumi vai apdraudējumi. Atbildības noteikšana veicinātu, ka vardarbības gadījumi pret bērniem tiek izmeklēti, uzskata Jansons.

Viņš atzinīgi vērtē, ka Latvija jau daudz paveikusi, gan uzlabojot normatīvo regulējumu, gan rīkojot dažādas akcijas vardarbības izskaušanai. Tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums cīņā pret vardarbību neesot pietiekams, tāpēc tiesībsargs aicina Saeimu ratificēt Stambulas konvenciju, jo ir pārliecināts, ka tā palīdzēs vēl efektīvāk cīnīties pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī pakāpeniski izskaust dažādus ar dzimumu lomām iesakņojušos stereotipus. "Uzsveru, ka Satversmes tiesa atzinusi Stambulas konvencijas normas par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības, nosakot tās par atbilstošām Satversmei," atgādina tiesībsargs.

Pievēršoties viendzimuma partneru ģimeņu tiesībām, Jansons atgādina, ka likumdevējs šobrīd nav izpildījis no Satversmes 110.panta pirmā teikuma izrietošo pienākumu nodrošināt viendzimuma partneru ģimenes ekonomisko un sociālo aizsardzību un atbalstu. Joprojām valstī nepastāv tiesisks ietvars, kurā viendzimuma partneru izveidotās ģimenes varētu baudīt tām no Satversmes 110.panta izrietošās tiesības.

Tiesībsargs norāda arī, ka viendzimuma pāru ģimenēs ar bērniem patlaban nav iespējas saņemt lielāku ģimenes valsts pabalstu. "Esmu vērsies pie 13.Saeimas ar aicinājumu novērst šādu diskriminējošu attieksmi. Tobrīd mans priekšlikums tika noraidīts, pamatojot ar drīzu Civilās savienības likuma pieņemšanu. Šobrīd veidojas situācija, kurā daļa ģimeņu ar bērniem tiek diskriminētas, jo aizvien nevar baudīt līdzvērtīgu sociālo aizsardzību," vēstulē parlamentam skaidro tiesībsargs.

Citā vēstules punktā Jansons norāda uz praksē pastāvošajām problēmām ar personu saukšanu pie atbildības par naida runu. Latvijas normatīvajā regulējumā par to it kā ir noteikta kriminālatbildība, tomēr publiskajā telpā nereti sastopamies ar izteikumiem, kas ir uzskatāmi par naida runu, bet par kuriem nebūtu piemērojama kriminālatbildība, norāda tiesībsargs. Viņaprāt, vairumā gadījumu par šādiem izteikumiem, iespējams, būtu piemērojama administratīvā atbildība, tomēr Latvijā šāds atbildības veids nav paredzēts. Rezultātā liela daļa komentētāju, kas ar naidpilniem izteikumiem vērsušies pret mazaizsargātām grupām, palikuši nesodīti. Naida runa turpina pastāvēt, nodarot kaitējumu demokrātiskām vērtībām un raisot nesodāmības sajūtu, līdz ar to ir nepieciešams noteikt administratīvo atbildību par naida runu attiecībā uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, uzskata tiesībsargs.

Vēstulē Saeimai viņš pievēršas arī sociālā nodrošinājuma jautājumiem un apgalvo, ka valsts par maz naudas iegulda iedzīvotāju sociālajā drošībā un veselībā. Šajā kontekstā tiesībsargs vēstulē Saeimai raksta gan par minimālo ienākumu līmeni, gan minimālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, gan arī izdienas pensiju sistēmu.

Lai noteiktu minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģiju un pilnveidotu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitāti, šobrīd ir izstrādāti grozījumi vairākos likumos. Bija ieplānots, ka izmaiņas spēkā stāsies 2023.gada 1.janvārī, paredzot, ka vistrūcīgākie iedzīvotāji uzlabojumus sajutīs ar vēl četru mēnešu nobīdi, kamēr jaunajai kārtībai tiek pielāgotas tehnoloģijas. Ņemot vērā aizkavēšanos ar ikgadējā valsts budžeta pieņemšanu, šobrīd novirze no plānotā paredzama vēl ievērojamāka. Tādējādi tiesībsargs aicina deputātus izmaiņas normatīvajā regulējumā pieņemt iespējami ātri.

Tāpat viņš vērš uzmanību uz Satversmes tiesas norādīto, ka valstij ir arī pienākums regulāri vērtēt sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība. "Jau iepriekš esmu paudis bažas Saeimas deputātiem, ka arī pēc jauno minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas, ņemot vērā patēriņa cenu straujās izmaiņas, minimālais ienākums nebūs pietiekams, lai vistrūcīgākie iedzīvotāji varētu segt savas pamatvajadzības cilvēka cieņai atbilstošā veidā," vēstulē parlamentam norāda tiesībsargs.

Viņš arī izceļ vairākus netaisnīguma elementus, ieviešot minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tiesībsarga skatījumā, pirmkārt, izveidotā sistēma mazina cilvēku ar 3.grupas invaliditāti nodarbinātības iespējas. Bieži vien tie ir cilvēki, kas veic mazkvalificētu darbu, bet savu funkcionālo vai garīga rakstura traucējumu dēļ nespēj strādāt pilnu darba slodzi. Līdz ar jauno kārtību darba devēji izvairās ņemt darbā šādus cilvēkus uz nepilnu darba laiku. Otrkārt, izveidotā sistēma veido tiesiskās vienlīdzības pārkāpumu, pieļaujot, ka cilvēkiem ar 1. un 2.invaliditātes grupu strādājot nav nepieciešama minimālā sociālā apdrošināšana, iepretim tam, ka tāda noteikti ir nepieciešama cilvēkiem ar 3.grupas invaliditāti, skaidro tiesībsargs.

Savukārt attiecībā uz izdienas pensijām Jansons atgādina, ka jau 2016.gadā, konstatējot nepamatotu atšķirīgu attieksmi izdienas pensiju sistēmā, viņš aicināja Saeimu novērst nepilnības, veicot visaptverošu Latvijā izveidotās izdienas pensiju sistēmas revīziju. 2017.gadā un atkārtoti 2020.gadā Valsts kontrole norādīja, ka izdienas pensiju sistēma nav sakārtota un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. 2020.gadā Saeimas atbildīgā komisija nolēma aicināt valdību izvērtēt esošo izdienas pensiju sistēmu, tomēr mērķtiecīga rīcība nav sekojusi, nobažījies tiesībsargs.

"Šīs kopumā ir tikai dažas no jomām, kurās nepieciešama aktīva likumdevēja rīcība. Tomēr izvēlētās lielākoties ir tādas, kur pozitīva virzība nav novērojama gadiem. Izmantojot Tiesībsarga likumā noteiktās tiesības, arī turpmāk neatlaidīgi vērsīšos pie likumdevēja, aicinot uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un tiesisko aizsardzību, tādējādi veidojot Latviju par vietu, kur ikviens Latvijas iedzīvotājs jūtas vērtīgs un aizsargāts," vēstulē Saeimai pauž tiesībsargs.