Tiesībsargs rosina noteikt administratīvo atbildību par naida runu, kā arī ratificēt Stambulas konvenciju (3)

Tiesībsargs vēstulē norāda, ka Latvijā patlaban novērojami naida runas izteikumi, kas attaisno vai pat slavina Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā, nomelno ukraiņu nācijai piederīgos, kā arī aicina uz vardarbību pret viņiem.

Jansons arīdzan uzsver, ka Ukrainas kara kontekstā izplatīti izteikumi pret Latvijas pamatnāciju - latviešiem. Tāpat joprojām var lasīt arī antisemītiskus izteikumus, kā arī naida runas komentārus, kas vērsti pret personas dzimumu, dzimumidentitāti, seksuālo orientāciju un invaliditāti.

Vēstulē tiesībsargs atzīmē, ka demokrātiskā sabiedrībā vārda brīvībai ir īpaša nozīme, jo bez tās nav iespējams sabiedrības progress un katra indivīda pašīstenošanās. Plurālisma, tolerances un atvērtības nosacījumi, kas ietverti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā, aizsargā arī tādas idejas, kas aizvaino, šokē un satricina. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka demokrātiskās sabiedrībās var būt nepieciešams sodīt vai pat nepieļaut izpausmes formas, kas izplata, kurina, atbalsta vai attaisno vardarbību, naidu vai neiecietību.

Jansons vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas normatīvajā regulējumā par naida runu paredzēta kriminālatbildība, tomēr publiskajā telpā, sociālajos tīklos nereti var sastapties ar mutiskiem vai rakstiskiem izteikumiem, kas būtu uzskatāmi par naida runu, bet par kuriem nebūtu piemērojama kriminālatbildība.

Pēc tiesībsarga paustā, vairumā gadījumu par šādiem izteikumiem, iespējams, būtu piemērojama administratīvā atbildība. Latvijā administratīvā atbildība par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu un par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu nav paredzēta.

Jansons akcentē, ka liela daļa komentētāju, kas ar naidpilniem izteikumiem vērsušies pret mazaizsargātām grupām, palikuši nesodīti, tādējādi naida runa turpina pastāvēt, nodarot kaitējumu demokrātiskām vērtībām un raisot nesodāmības sajūtu.

Vēstulē tiesībsargs skaidro, ka jautājums par administratīvās atbildības noteikšanu attiecībā uz naida runu dažādos forumos fragmentāri ir ticis debatēts. Tiesībsargs 2019.gadā organizētajā diskusijā par naida runu ir uzsvēris administratīvās atbildības par naida runu noteikšanas nepieciešamību. 2022.gada 15.februāra Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē tika apspriests iekšlietu ministres priekšlikums par administratīvo atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Jansons klāsta, ka dzirdēti argumenti, kāpēc nav iespējams ieviest administratīvo atbildību attiecībā uz naida runu, tomēr par šiem, kā arī citiem argumentiem ir nepieciešams diskutēt.

Tiesībsargs aicina 14.Saeimai ratificēt Stambulas konvenciju

Tiesībsargs aicina 14.Saeimai ratificēt Stambulas konvenciju, ko nespēja izdarīt iepriekšējais Saeimas sasaukums, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Tiesībsargs norādīja, ka vardarbība pret sievieti un vardarbība ģimenē joprojām ir aktuāla problēma. Cīņa pret vardarbību iekļauta vairāku starptautisku organizāciju dienas kārtībā.

Eiropas Komisija esot izstrādājusi direktīvas priekšlikumu par vardarbības pret sievietēm un ģimenē apkarošanu, kurā parādās tāda jauna vardarbības forma kā kibervardarbība.

Tiesībsargs, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norādīja, ka arī Latvijā vardarbība nav izskausta. Dati liecina, ka katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis 18-74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību.

Vardarbības veicējs pret sievieti biežāk bijis vīrietis, bet 18,1% gadījumā tās ir bijušas arī sievietes. Savukārt vīriešu atbildes liecina, ka varmāka biežāk bijis tā paša dzimuma pārstāvis, bet 11,3% tā ir bijusi sieviete. Tiesībsargs secina, ka visbiežāk no vardarbības cieš tieši sievietes.

Tiesībsargs skaidroja, ka Latvija parādās ļoti negatīvā gaismā ekstremālākā vardarbības veida - slepkavības - ziņā. Eiropas dzimumu līdztiesības institūta dati uzrāda, ka Latvija ir līdere negatīvā nozīmē starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti. 2018.gadā sieviešu slepkavības upuru kopējais skaits Latvijā bijis 4,12 uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā arī ir visaugstākais sieviešu slepkavību skaits, ko izdarījuši ģimenes locekļi un radinieki.

Daļa cēloņu šādai vardarbībai esot meklējami sabiedrībā valdošos stereotipos par vīriešu un sieviešu lomām.

Stambulas konvencija ir visaptverošākais starptautiskais dokuments, kas vēršas pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencija arī noteic, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.

No Eiropas Padomes dalībvalstīm konvenciju nav ratificējušas astoņas valstis - Armēnija, Azerbaidžāna, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija un Latvija.

Tiesībsargs izceļ, ka publiskajā telpā ir izskanējuši daudzi mīti, kas saistīti ar konvencijā ietverto "sociālā dzimuma" jēdzienu, apdraudējumu kristīgajām vērtībām un izaicinājumiem izglītības programmām.