/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2023/01/17/15083366t1h534f.jpg)
Ieviešot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, pielaides valsts noslēpumam būtu nepieciešamas atsevišķu pašvaldību amatpersonām pašvaldībās, kurās atrodas svarīgākie kritiskās infrastruktūras objekti, uzskata Aizsardzības ministrija (AM).
Ne visiem vietvaru vadītājiem vajadzēs pieeju valsts noslēpumam
AM runasvīrs Kaspars Galkins norādīja, ka jautājumu par pielaidi darbam ar valsts noslēpumu pašvaldību amatpersonām aktualizēja Saeimas Visaptverošās valsts aizsardzības apakškomisijas locekļi 10.janvāra sēdē.
Ņemot vērā iepriekš notikušo Ministru kabineta krīzes pārvarēšanas mācību secinājumus, šo jautājumu iepriekš mēģinājusi risināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
AM ieskatā, šādas pielaides būtu nepieciešamas atsevišķu pašvaldību amatpersonām tajās pašvaldībās, kurās atrodas svarīgākie kritiskās infrastruktūras objekti.
Pašvaldībām pašām jāizvērtē, kurām amatpersonām šādas pielaides būtu nepieciešamas. Ja šāda vajadzība tiek identificēta, tad par tiesību aktu grozījumiem, kā arī par atbildīgo valsts drošības iestādi, kura izsniegtu šādas pielaides, būtu jālemj Ministru kabinetam un Saeimai.
Likumā teikts, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Visaptverošās valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs (AS) aģentūrai LETA nekomentēja slēgtā apakškomisijas sēdē diskutēto, taču patlaban apakškomisija nekādus likuma grozījumus par iespējamo pielaides nepieciešamību pašvaldību amatpersonām neplāno virzīt.