Kas ir “smadzeņu migla”?

““Smadzeņu migla” nav oficiāls medicīnas termins. Tā pacienti stāsta ārstiem, ko viņi jūt,” izdevumam “Live Science” skaidroja neirozinātniece Eimija Arnstena.

Šo terminu parasti lieto, lai aprakstītu paliekošu simptomu kopumu, to skaitā grūtības koncentrēties, nelielu apjukumu, miglainas domas, aizmāršību un vispārēju nogurumu. Daudziem cilvēkiem šie simptomi ir pazīstami, tomēr, ja šīs sajūtas kļūst hroniskas, tad tas var negatīvi ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti.

Lai arī “smadzeņu miglai” trūkst striktas klīniskas definīcijas, tas nenozīmē, ka tā neeksistē. Pastāvīga “smadzeņu migla” nozīmē to, ka cilvēkam kaut kas nav lāgā.

Kas izraisa smadzeņu miglu?

Pacientiem, kuri sūdzas par smadzeņu miglu, varētu būt kāda ārstu neatklāta kaite. To var izraisīt neliels strukturāls vai funkcionāls bojājums smadzeņu daļā, ko sauc par prefrontālo garozu, kas ir iesaistīta apziņas procesos, piemēram, plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Šis reģions, kas klāj smadzeņu priekšējo daivu, ir jaunākā evolucionējusī smadzeņu daļa. Neironu transmisijas šajā reģionā norisinās nedaudz citādāk nekā vecākos smadzeņu reģionos, tāpēc šīs delikātās sistēmas ir daudz uzņēmīgākas pret infekcijām vai galvas traumu.

“Smadzeņu miglai” var pievienoties virkne dažādu stāvokļu. Slimības, piemēram, izkaisītā skleroze vai sarkanā vilkēde var izraisīt hronisku “smadzeņu miglu”; arī bakteriālas infekcijas, piemēram, Laimas slimība.

Cilvēki, kuri cieš no depresijas vai trauksmes, arī būs pazīstami ar “smadzeņu miglu”. Augsts asinsspiediens, zems cukura līmenis, galvas traumas, miega trūkums – tas viss var rosināt “smadzeņu miglas” simptomus. Tie var veidoties arī menopauzes iestāšanās sākumā. Pat dažas medicīniskās procedūras un medikamenti var izraisīt “smadzeņu miglu”, piemēram, daži noteikti asinsspiediena medikamenti, miegazāles un ķīmijterapija.

Pašlaik biežākais “smadzeņu miglas” izraisītājs ir garais Covid-19. Cilvēki, kuri cieš no šīs kaites, tās simptomus var piedzīvot nedēļām, mēnešiem, pat gadiem ilgi pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2.

2022. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, atklāts, ka Covid-19 var kaitēt smadzenēm un pat par 2% paātrināt pelēkās vielas zudumu. Tas beigu beigās var negatīvi ietekmēt cilvēka smadzeņu darbību.

Vai “smadzeņu miglu” var izārstēt

Labās ziņas ir tādas, ka lielākajā daļā gadījumu “smadzeņu migla” ir ārstējama. Galvenais ir noskaidrot, kāds ir tās iemesls. Varbūt tas ir stress vai bezmiegs, tāpēc tikšana galā ar šiem faktoriem var palīdzēt tikt vaļā arī no “smadzeņu miglas”. Arī izmaiņas dzīvesveidā var palīdzēt sakaut šo problēmu. Veselīgāks uzturs, fiziskas aktivitātes, atteikšanās no alkohola – tas viss var uzlabot ne tikai fizisko formu, bet arī smadzeņu darbību.

Tiesa, ja arī pēc tā visa “smadzeņu migla” saglabājas, tad ir vērts apmeklēt ārstu.