Noskaidrots, kādi bijuši Kremļa patiesie plāni "Centrālāzijas gāzes savienības" aizsegā (8)

Pēc vairāku amatpersonu teiktā, sākotnēji Maskava piedāvājusi piegādāt savu gāzi reversā kārtībā caur Kazahstānu, izmantojot gāzesvadu “Vidusāzija – Centrs”.

“Galvenais Krievijas puses nosacījums bija, ka Uzbekistānas gāzes transporta sistēmas tiek nodotas pilnā “Gazprom” kontrolē, samaksājot par to pilnu tirgus vērtību. Analoģiskas prasības tika izvirzītas arī Kazahstānas nacionālajai kompānijai “Kazakgaz”, kas atteicās pildīt šīs prasības,” vēsta Uzbekistānas izdevums.

Tiek norādīts, ka ar kontroli pār gāzes transporta sistēmām Kremlim nav bijis gana – Krievija pieprasījusi “nodot gāzes eksporta uz Ķīnu tiesības “Gazprom””, kam bija jāpārņem “UzGazTrade” līgumsaistības ar Ķīnas kompānijām. Decembrī Uzbekistānas kompānijai izdevās noraidīt Krievijas pieprasījumus divpusējās sarunās.

Abas valstis vienojušās arī turpmāk tikties, lai novērtētu gāzes piegāžu tehniskās iespējas. Tomēr sarunu dalībnieki uzskata, ka ir mazticams scenārijs, ka Uzbekistānas kompānija piekritīs pildīt jebkādas Krievijas prasības.

Ar piedāvājumu radīt “gāzes savienību” nāca klajā Krievijas diktators Vladimirs Putins, jo kara dēļ Ukrainā Krievija zaudēja Eiropas tirgu. Ideja paredzēja palielināt Krievijas gāzes piegādes Ķīnai caur bijušās PSRS valstu teritoriju. Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks paziņoja, ka “Krievija redz lielas iespējas savienībā ar Centrālāzijas valstīm, jo Krievijai, Kazahstānai un Uzbekistānai vēl kopš padomju laikiem ir vienota gāzes transporta sistēma”.

Šo piedāvājumu neatbalstīja ne Astana, ne Taškenta. Kazahstānas varasiestādes projektā saskatīja sankciju riskus un mēģinājumus izmantot Kazahstānas teritoriju kā vietu, kur apiet Rietumu sankcijas. Uzbekistānas enerģētikas ministrs Žurabeks Mirzamahmudovs tiešā tekstā paziņoja, ka “Krievija izvirzījusi virkni politisku nosacījumu apmaiņā pret gāzes savienību” un piebilda, ka republika šiem nosacījumiem nekad nepiekritīs. Pēc ministra teiktā, iegādāties gāzi Uzbekistāna piekritīs, ņemot vērā izdevīgas cenas, tirgus principus un līgumu nosacījumus.

Īsi pēc tam Kremlis sāka noliegt, ka Maskava būtu centusies manipulēt ar saviem potenciālajiem partneriem. Kā norādīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, potenciālā gāzes savienība neparedzēja piegādāt gāzi apmaiņā pret politiskiem nosacījumiem. Tur esot runāts par rīcības koordināciju visu triju valstu komercinteresēs.