Kāpēc Jēkabpilī nav ārkārtas situācijas un vai HES slūžu atvēršana palīdzētu? (4)

Kāpēc valdība neizsludināja ārkārtas situāciju?

Kādā ļoti populārā ierakstā tiek apgalvots, ka ārkārtas situācija netiek izsludināta, jo “viņiem” tauta esot “pie kājas”:

“Nebūtu rakstījis šo rakstu, bet ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teiktais: “Ārkārtējo situāciju būtu jāizsludina piespiedu evakuācijas gadījumā”. Nopietni? Rupjš vārds, rupjš vārds un virkne rupju vārdu… (..) Neskaitāmie aicinājumi izsludināt ārkārtas situāciju joprojām ir viņiem nedzirdami.”

Vairākos ierakstos apgalvots, ka ārkārtas situācijas neizsludināšana ir noziedzīga.

Saskaņā ar likumu pieprasīt izsludināt ārkārtas jeb ārkārtējo situāciju valstī var Krīzes vadības padome, kuras sastāvā ir vairāki ministri, nozares ministrija vai attiecīgā pašvaldība. Likums nosaka, ka ārkārtas situācijā valdībai ir tiesības noteikt dažādus ierobežojumus, īpašu kārtību dažādu resursu un pakalpojumu pieejamībai, nodrošināt iedzīvotāju vai kustamā īpašuma evakuāciju, tajā skaitā piespiedu kārtā, kā arī pilnībā vai daļēji apturēt starptautiskos līgumus noteiktās saistības.

Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes 15. janvārī skaidroja, ka valdība būtu gatava ārkārtas situāciju izsludināt ļoti ātri, ja vien pašvaldība to uzskatītu par vajadzīgu. Taču pašlaik šādas vajadzības nav, jo Jēkabpils novads ar dažādu valsts dienestu atbalstu krīzi vada ļoti labi. Pēc viņa teiktā pašlaik šāds lēmums būtu jāpieņem tikai brīdī, kad būtu nepieciešama cilvēku piespiedu evakuācija.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) Re:Check apstiprināja, ka pašvaldība nav aicinājusi izsludināt ārkārtas situāciju, un lēš, ka tas būtu pat traucējis krīzes vadību. Proti, to pārņemtu valdība, kas mazāk pārzinātu vietējo situāciju. Ragainis arī norāda, ka Jēkabpils novada pašvaldībai ir visa nepieciešamā tehnika un vajadzības gadījumā tā var saņemt papildu palīdzību no citām pašvaldībām vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Jāpiebilst, ka vairākas diennaktis Jēkabpilī tiek stiprināts aizsargdambis, atsūknēts ūdens no namu pagalmiem, kā aŗī nodrošināta iedzīvotāju un dažādu iestāžu evakuācija. Tāpat ar ekskavatoriem tiek atbrīvota vieta ūdens straumei, lai pakāpeniski samazinātos vižņu sastrēgums jeb sablīvējums un pilsētas applūšana. Šajos darbos jau tagad iesaistīts arī Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Zemessardze un citas valsts struktūras.

Vēl citā ierakstā valdības rīcība saistībā ar plūdiem Jēkabpilī pretstatīta pandēmijas laikā veikalos noteiktajiem dažādu preču tirdzniecības ierobežojumiem.

Situācijas nav līdzīgas, jo gan Latvijā, gan citās valstīs, lai mazinātu Covid izplatību, tika ieviesti pulcēšanās, kā arī uzņēmējdarbības ierobežojumi – tam bija nepieciešama ārkārtējās situācijas ieviešana. Pašlaik plūdu novēršanai nekādi ierobežojumi nav nepieciešami, līdz ar to nav vajadzīga arī ārkārtas situācija.

Jāpiebilst, ka vairāki sociālo mediju lietotāji izplata ideju, ka ārkārtējā situācija nav ieviesta, lai nebūtu jāmaksā kompensācijas. Taču likums neparedz, ka ārkārtējā situācija pati par sevi vien būtu iemesls kādu kompensāciju izmaksai.

Līdz ar šāda veida apgalvojumiem izplatīti arī secinājumi, ka pārāk vēlu tika sasaukta valdības vai Krīzes vadības padomes ārkārtas sēde – tādējādi vedinot domāt, ka valdība Jēkabpili atstājusi novārtā. Tā nav tiesa, jo ne pašvaldība, ne ministrijas nelūdza sasaukt ārkārtas valdības sēdi un nebija jāpieņem lēmumi, kurus var pieņemt tikai valdība. Plašāk par to Re:Check rakstīja šeit.

Kāpēc neatver Pļaviņu HES slūžas?

Vienā no populārākajiem ierakstiem dots mājiens, ka plūdus varēja novērst ar hidroelektrostaciju jeb HES slūžu atvēršanu, bet tas neesot darīts apzināti:

“Daudzi runā, ka Latvenergo speciāli netaisa vaļā slūžas HES, lai nezaudētu savu pavasara peļņu. Es tam negribu ticēt. Es ceru, ka atbilstoši rīcības plānam… visu HES darbība tiek saskaņota un kontrolēta.”

Pļaviņu HES slūžu attaisīšana padarītu situāciju tikai sliktāku, Re:Check skaidroja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis. Viņš norāda, ka Pļaviņas atrodas tālu no Jēkabpils un Pļaviņu HES līmeņu svārstību ietekmes zona beidzas ar Pļaviņu pilsētu: “Līdz ar to mēs nevaram nekādā veidā ar savu līmeņu svārstībām ietekmēt notiekošo Jēkabpilī. Tas nav iespējams.”

Turklāt sastrēgumu Daugavā izveidojuši vižņi, sasalstoši ledus gabaliņi, kas, pēc Sikšņa teiktā, “ir kā putra, kā masa Daugavā”. Līdz ar to, ja Pļaviņu HES pazeminātu ūdens līmeni, efekts varētu būt sliktāks, nekā ir pašlaik. “Vižņi kā tāda blīva masa nosēstos upē, seklākajās vietās izveidotos zemūdens vižņu kalni, kas vēl vairāk applūdinātu citas teritorijas. Tātad mēs iegūtu ne vien applūdušu Jēkabpili, kas ir tagad dabas diktēts applūdums, bet mēs iegūtu arī applūdušu Pļaviņu pilsētu, ko mēs būtu izraisījuši.” Uzņēmumā norāda, ka šo jautājumu primāri vērtē sabiedrības drošības aspektā, kam seko hidrotehnisko būvju drošība un tikai pēc tam komerciālās intereses, līdz ar to pārmetumus par vēlmi gūt maksimāli iespējamo peļņu Latvenergo šajā situācijā uzskata par nepamatotiem.

Par to, ka ūdens līmeņa pazemināšana situāciju neuzlabotu, bet drīzāk radītu risku applūdināt Pļaviņas, Latvenergo informēja arī ministrus – Krīzes vadības padomes sēdes dalībniekus svētdien, 15. janvārī. Informācijā par sēdes gaitu norādīts, ka iespēju ar slūžu palīdzību mainīt ūdens līmeni pirms tam ar Latvenergo pārrunājuši arī Valsts vides dienesta (VVD) speciālisti. Tāpat preses relīzē uzsvērts, ka HES slūžu atvēršana ir tikai inženiertehnisks, nevis vietēja vai valsts mēroga politisks lēmums.

Kāpēc Daugavā nespridzina ledu?

Ieraksta autors arī it kā atbild uz sociālajos medijos izplatīto jautājumu:

“Daudzi jautā, kādēļ nespridzina ledu? Mīļie mani, tas jau ir novēloti. Tas jau ir nokavēts risinājums.”

LTV meteorologs Toms Bricis skaidro, ka pašreizējā situācija ir Latvijā vēl nebijis fenomens. Plūdus izraisījis lielais nokrišņu daudzumus un Latvijas ziemai neraksturīgi mainīgais temperatūras režīms. Novembra vidū Daugava esot aizsalusi, bet pirms Ziemassvētkiem ledus gandrīz pilnībā nokusa. Pēc tam atkal valdīja sals, bet gadu mijā bija “nepieredzēti pamatīgais atkusnis”. Proti, bijuši neparedzēti apstākļi, kuros, iespējams, laicīga ledus spridzināšana, nemaz nebūtu īstenojama.

Kāpēc ledus netiek spridzināts tagad? Daugavā pie Jēkabpils izveidojies vižņu sastrēgums. Šāda parādība rodas, kad siltu laikapstākļu dēļ strauji sāk kust aizsalusi upe, līdz ar to ledus kārta sabrūk gabalos, kas tek lejup pa straumi. Dažkārt upju lēnajos vai šaurajos posmos gabali var radīt sastrēgumu, kā rezultātā tiek apgrūtināta upes plūsma un lokāli sāk celties ūdens līmenis. Šādā situācijā spridzināšana nepalīdzētu. Jēkabpils novada izpilddirektors Uldis Skreivers stāsta, ka pirms vairākiem gadiem līdzīgos apstākļos spridzināšana ir mēģināta un tā nav palīdzējusi. Savukārt novada Facebook lapā domes priekšsēdētājs Ragainis situāciju pielīdzina petardes iemešanai mannas putrā: “Masa tiktu izmaisīta, bet galu galā tā saietu atpakaļ turpat, kur bija.”

Ieraksta autors arī stāsta:

“Cilvēkiem ir aizdomas, ka Latvijā nemaz nav dinamīta, ar ko spridzināt, jo tas ir ziedots.”

Šāds izteikums nav pamatots, jo Nacionālie bruņotie spēki esot piedāvājuši iespēju spridzināt ledu, bet izlemts, ka patlaban tā neesot ne pietiekami droša, ne efektīva rīcība. Autora maldināšana par ziedoto dinamītu, visticamāk, ir kārtējais piemērs populārajam naratīvam, ka valstis pamet savus iedzīvotājus novārtā un palīdz tikai Ukrainai. Par to, kā tas tiek izplatīts Latvijā un citur, Re:Check iepriekš rakstījis šeit, šeit un šeit.

Vai Kariņš plāno paaugstināt nodokļus?

Ierakstā, ar kuru dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku, premjera it kā nepietiekama iesaiste plūdu novēršanā sasaistīta ar it kā plāniem paaugstināt nodokļus:

“Viņš taču arī mums ir izcilākais premjers, kurš pēdējo divu mēnešu laikā slepus paspēja caur valsts kasi, Latvijas vārdā, aizņemties vēl 1,6 miljardus uz tautas pleciem uzgrūžot… un tagad gatavojas celt nodokļus…:”

Lēmumus par aizņemšanos nepieņem premjera viens, bet gan valdība un Saeimas vairākums. Re:Check vairākkārt skaidrojis, kādu notikumu ietekmē un kāpēc Latvija audzējusi valsts parādu, kas nebūt nav starp lielākajiem ES dalībvalstu vidū. Apgalvojums, ka valdība vai Kariņš “tagad gatavojas celt nodokļus”, ir nepamatots. Jaunās valdības partijas nav vienojušās par nodokļu politikas izmaiņām, tās nav paredzētas agrāk par 2024. gadu. Turklāt līdz šim atsevišķas valdības koalīcijas partijas paudušas vēlmi kādus nodokļus – piemēram, darbaspēka vai PVN pārtikai – drīzāk samazināt, nevis palielināt. To, ka valdībai nav plānu kādus nodokļus palielināt, Re:Check apstiprināja arī premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Secinājums: Ārkārtas situācija nav izsludināta, jo Jēkabpils pašvaldība to nav lūgusi. Tās izsludināšana pašvaldības ieskatā drīzāk varētu apgrūtināt tās darbu plūdu novēršanā. Savukārt valdība atzinusi, ka pašvaldība ar dažādu valsts dienestu atbalstu krīzi ļoti labi risina pati, un sola šādu lēmumu pieņemt, kolīdz tas būs vajadzīgs. Pļaviņu HES slūžas netiek atvērtas, jo ūdens līmeņa pazemināšana šajā vietā Jēkabpili no plūdiem nepasargātu, bet varētu palielināt pašu Pļaviņu applūšanas risku. Arī spridzināšana nepalīdzētu, jo plūdu iemesls ir vižņu sastrēgums, ko nav iespējams šādi iekustināt.