“Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis ne tikai cilvēciskas ciešanas, bet arī masveida problēmas finanšu, tirdzniecības un enerģētikas jomās visā pasaulē,” teica Georgijeva.
SVF vadītāja uzsvēra, ka politiskā iejaukšanās, kas veikta ekonomiskās vai nacionālās drošības vārdā, var novest pie neparedzamām sekām, no kā ekonomisko labumu gūs kāda konkrēta cilvēku grupa.
“Tas būtu ļoti slidens un bīstams ceļš pretim ģeoekonomiskajai fragmentācijai,” tā Georgijeva.
Pēc SVF datiem, pasaules fragmentācijas aplēses stipri atšķiras. Optimistiskākais scenārijs paredz, ka fragmentācija var samazināt globālo ražošanas apjomu vien par 0,2%, taču sliktākais scenārijs – par 7%. Ja tam pievieno vēl tehnoloģisko attīstību, tad pasaules ekonomiskās sašķelšanās gadījumā atsevišķas valstis var zaudēt līdz pat 12% no IKP.
SVF jaunākā analīze liecina, ka bez tirdzniecības ierobežojumiem un citām barjerām pastāv arī citas problēmas – kapitāla plūsmas sarukšana, kā arī starptautiskās sadarbības straujš kritums, bez kā nebūs iespējams pilnvērtīgi cīnīties pret dažādiem izaicinājumiem, ar ko saskaras pasaule.
Tas būs īpaši sāpīgi tiem, kuri visvairāk cietīs no fragmentācijas. Patērētāji ar zemiem ienākumiem attīstītākajās valstīs zaudēs piekļuvi lētākām importa precēm, un arī nelielās ekonomikas ar atvērto ekonomiku varēs rēķināties ar lieliem zaudējumiem. Lielākā daļa Āzijas valstu cietīs tādēļ, ka tās ir atkarīgas no atvērtās tirdzniecības. Paredzams, ka vairums mazāk attīstīto valstu sāks tehnoloģiski atpalikt no attīstītākajām pasaules valstīm.