"Es ticu, ka tumsa izzudīs": Alekseja Navaļnija vēstule viņa ieslodzīšanas otrajā gadadienā (2)

Ieslodzījuma otrajā gadadienā Navaļnija sociālo tīklu kontos tika publiskota viņa vēstule.

“Tieši pirms diviem gadiem es atgriezos Krievijā. Un tieši divus gadus es esmu pavadījis cietumā.

Kad raksti šādu vēstījumu, gribi vai negribi, uzdod sev jautājumu – cik vēl šādu gadadienas vēstījumu nāksies rakstīt? Dzīve un apkārt notiekošais saka priekšā atbildi: tik, cik būs nepieciešams.

Mūsu nelaimīgajai un izmocītajai dzimtenei ir nepieciešama glābšana. Tā ir aplaupīta, savienota, ierauta agresīvā karā un pārvērsta cietumā, kuru pārvalda paši nekaunīgākie un melīgākie nelieši.

Jebkāda pretošanās šai bandai, pat ja manos pašreizējos apstākļos tā ir simboliska, – ir svarīga.

Tieši tāpat kā pirms diviem gadiem: Krievija ir mana valsts. Es šeit esmu dzimis un audzis, šeit ir mani vecāki un šeit es pats veidoju ģimeni – atradu mīļoto cilvēku, kļuvu par tēvu.

Es esmu pilntiesīgs pilsonis un man ir tiesības apvienoties ar līdzīgi domājošajiem, kā arī īstenot politisko darbību. Mūsu ir daudz, katrā gadījumā daudz vairāk nekā pērkamu tiesnešu, melīgu propagandistu un zagļu Kremlī. Es netaisos viņiem atdot savu valsti un ticu, ka tumsa izzudīs. Kamēr tā saglabājas, es darīšu visu, kas manos spēkos, lai rīkotos pareizi un aicinātu ikvienu nepadoties nomāktībai.

Krievija būs laimīga!”