Teju katrs vismaz reizi mūžā sapņojis par atgriešanos pagātnē. Daži vēlas padzīvot citā laikmetā, citi — atgriezties bezrūpīgajā bērnībā. Neskatoties uz atšķirīgiem motīviem, gan pirmie, gan otrie netiek tālāk par pārdomām. Tomēr vienmēr ir izņēmumi – tie, kuri ne tikai alkst padzīvot pagātnē, bet cenšas to atjaunot. Varētu šķist — nu un tad? Lai jau viņi mēģina, tāpat neizdosies. Patiešām, dažreiz tas ir diezgan nekaitīgs vingrinājums. Tiesa, kad ar to nodarbojas tādi prominenti politiķi kā Ainārs Šlesers un Nils Ušakovs, bažām ir pamats.

Starp vairākiem Jaungada novēlējumiem, bildēm, aicinājumiem, solījumiem un gluži vienkārši tekstiem, kas 1. janvārī pārpildīja manu ziņu plūsmu Facebook, palika nepamanīts partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera ziņojums. Tikai pēc pāris dienām tas sasniedza mani. Ieraudzītais izraisīja tik stipras emocijas, jūtas un pārdomas, ka ar katru dienu bija grūtāk klusēt. Kad palikt malā kļuva neiespējami, tapa šis viedokļraksts.

Tātad, kāpēc Šlesera rakstītais ir uzmanības vērts? Viens iemesls varētu būt autora uzvārds vien, taču šoreiz priekšplānā izvirzās saturs.

Īsāk sakot, viņa publikācija ir veltīta tam, cik labs politiķis ir… Nils Ušakovs.

Šlesers atzīmēja, ka varētu apvienot spēkus ar “Saskaņas” līderi, minot, ka viens no mērķiem būtu “apvienot tautu”. Vēlāk arī Ušakovs piebalsoja, ka neizslēdz sadarbību.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X