Jāņem vērā, ka 2022.gada 16.martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Padomes Ministru komiteja lēma par Krievijas Federācijas izslēgšanu no Eiropas Padomes. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā norādīts: tā kā Krievija bija Eiropas Padomes dalībvalsts prasības iesniegšanas laikā, tiesas spriedums tai ir saistošs.
Jau iepriekš Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumos lietās "Oliari un citi pret Itāliju" un "Orlandi un citi pret Itāliju" norādījusi uz Eiropas Padomes dalībvalstu Konvencijas 8. pantā noteikto pozitīvo pienākumu nodrošināt tiesisko ietvaru viendzimuma pāru atzīšanai un aizsardzībai. Valstīm ir dota rīcības brīvība aizsardzības līdzekļu izvēlē, taču tiem jābūt veidotiem uz vienlīdzības principiem.
Jāatzīmē, ka jau 2021.gada 10.decembrī LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-[B1]/2021, kurā tika noteikts, ka viendzimuma partnerattiecības jāreģistrē kā civilstāvoklis, kā arī noteica, ka viendzimuma partnerattiecības var tikt atzītas par ģimeni. Spriedumā tika atcelts iepriekšējais Rīgas Administratīvās apgabaltiesas spriedums, un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Pašlaik Administratīvās tiesas ceļā atzīta jau 32 viendzimuma pāru ģimenes. Vienlaikus jānorāda, ka šis ir jāuzskata par tiesu īstenotu pagaidu mehānismu un neatbrīvo Latvijas valsti no tās pozitīvā pienākuma nodrošināt viendzimuma pāru tiesisku atzīšanu un aizsardzību.
"Lai arī spriedums ir vērsts pret Krieviju, šis ir ārkārtīgi nozīmīgs spriedums kā Latvijai, tā visai Eiropai. Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir saistoši: lai arī tai ir izvēles brīvība, kā piemērot spriedumu, tā vairs nevar izvēlēties vai, bet pašlaik jautājums ir kad. Pašlaik par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību savu vārdu ir teikušas Administratīvās tiesas, Augstākās tiesas Senāts, Satversmes tiesa un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, tomēr likumdevējs joprojām izvēlas ignorēt tiesas spriesto. Mēs turpināsim darbu, lai skaidrotu kā sabiedrībai, tā politiķiem tiesiskuma nozīmi Latvijā un Civilās savienības regulējuma ieviešanas nepieciešamību," saka Kaspars Zālītis, kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs.
Saeimai kārtējo reizi nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" pērnā gada nogalē platformā ManaBalss.lv sāka parakstu vākšanu iniciatīvai "Sargāsim visas ģimenes", parakstu slieksni palielinot līdz 25 000 parakstu. Šobrīd savākti ir gandrīz jau 12 000 parakstu.