"Mums visiem ir jāatceras – arī tiem, kas sēž Ministru kabinetā pie galda, – ka ar labklājības nozari saskaras ikviens cilvēks Latvijā. Tāpēc mans uzdevums būs iestāties par šo nozari, skaidrot saviem kolēģiem, sabiedrībai, ka tas nav pabērns." Labklājības ministre Evika Siliņa darbu vienā no izaicinošākajiem ministru posteņiem sāk ar optimismu. Tomēr ilgstoši bez nepieciešamā finansējuma un uzmanības atstātās nozares sakārtošana dažādo starptautisko krīžu rezultātā kļuvusi vēl aktuālāka. Ministre skaidro, ka nozarē, kura pavada ikvienu Latvijas iedzīvotāju visā dzīves garumā, bieži vien nonāk tās problēmas, kas nav atrisinātas citās nozarēs.

Labklājības nozarē bieži vien nonāk tās problēmas, kas nav atrisinātas citās nozarēs. Ilgstoši nerisinātas problēmas iekļaujošās izglītības nozarē, ar uzvedības traucējumiem, nonāk ar bērnu labklājības nozarē. Ilgstoši nerisinātas problēmas veselībā nonāk labklājībā, jo cilvēki diemžēl ir spiesti saņemt invaliditāti. Ja ilgstoši netiek risinātas bērnudārzu problēmas, tad arī tas nonāk labklājībā, jo kāds vecāks varbūt zaudē darbu. Atgādināšu saviem kolēģiem, ka mēs esam iespēju ministrija. Tikai šajā savienoto trauku principā - kad domājam gan par valsts attīstību, gan arī par cilvēkiem - mēs varam kļūt par tiešām pilntiesīgu un demokrātisku Eiropas valsti.