"Nezinu un negribu zināt." Alberta Einšteina vēstule par NLO (1)

Gaisa satiksmes kontrolieri varēja pieredzēt, kā viņu radaros redzamais neidentificētais objekts materializējas un pārlido pāri Baltajam namam un Kapitolijam. Tā bija aizliegtā gaisa telpa.

“Tas bija ļoti neparasts. Tas nemitīgi kustējās pa labi, pa kreisi. Mēs zinājām, ka tā nebija lidmašīna, tāpēc, ka lidmašīnas lido vienā virzienā. Tiesa, tai bija spēcīgs signāls gluži kā lidmašīnai,” vēlāk stāstīja gaisa satiksmes kontrolieris.

Gaisa spēku pilots vēlāk ziņoja, ka redzējis sešas ātri lidojošas gaismas. Objektiem nav bijušas astes vai vispār kāda atpazīstama forma. Vien gaismas uz tumšo debesu fona, kas ilga 14 minūtes. Lidmašīnas, kas tika nosūtītas izmeklēt šo incidentu, neatklāja ne pavediena.

Tajā laikā NLO bija ļoti aktuāla tēma ASV, pateicoties rakstam, kas parādījās 1952. gadā laikrakstā “LIFE” publicētā rakstā “Vai mums ir ciemiņi no kosmosa?” Vašingtonas incidents tikai palielināja NLO un citplanētiešu ažiotāžu.

Laikrakstā parādījās skaļi virsraksti, piemēram, “Virs galvaspilsētas pulcējas lidojošie šķīvīši”, kas ātri izplatījās visā valstī un pasaulē.

Iespējams, tieši šie laikrakstu virsraksti lika mācītājam Luisam A. Gārdneram nosūtīt vēstuli Albertam Einšteinam, lūdzot viņa viedokli par lidojošajiem šķīvīšiem. Vai viņš tic, ka tie nāk no kosmosa? Īpaši no Marsa vai Veneras. Vai varbūt tie ir kaut kāda veida militārās tehnoloģijas, kuras radījusi ASV armija vai valsts ienaidnieki?

Tolaik Einšteins jau bija kļuvis par vienu no atzītākajiem zinātniekiem pasaulē. Viņš bija radījis savu relativitātes teoriju, saņēmis Nobela prēmiju fizikā, kritizējis rasismu Amerikā un ierosinājis sākt Manhetenas projektu, soli, ko viņš vēlāk nožēloja.

Einšteins bija slavens un aizņemts cilvēks, tāpēc būtu piedodams, ja viņš uz mācītāja vēstuli nebūtu atbildējis. Tomēr viņš atbildēja gan. 1952. gada 23. jūlijā viņš Gārdneram nosūtīja vēstuli:

“Cienītais kungs, šie cilvēki ir kaut ko redzējuši. Kas tas ir, es nezinu un negribu zināt. Ar cieņu, Alberts Einšteins.”

Interesanta atbilde no vīra, kurš slavu guvis tieši savas ziņkārības dēļ. Einšteins reiz teica, ka svarīgākais ir nekad nebeigt censties izzināt lietas. Īsi pirms Gārdnera vēstules viņš arī savam biogrāfam esot pateicis, ka viņam nav nekādu īpašu talantu. Viņš vienkārši ir kaislīgi ziņkārīgs.

Lai arī kādi bija viņa iemesli ziņkārību šoreiz mest pie malas, Gārdneram radās aizdomas, ka Einšteins kaut ko tomēr zina, tāpēc presē Einšteins tika teju izsmiets.

Tajā mēnesī tika saņemti aptuveni 500 ziņojumi par redzētiem NLO. Gaisa spēki noliedza, ka kāds no tiem varētu būt viņu lidaparāts, sakot, ka objekti ir meteorīti vai vienkārši laikapstākļu fenomeni. Protams, cilvēkus, kas paši šos objektus bija redzējuši, tas nepārliecināja.