Domāju, ka lielākā daļa no mums apkures sezonas sākumu gaidīja ar brangām bažām, jo pilnīgi viss liecināja, ka būs pamatīgi sūdi. Mūs centās mierināt, ka nebūšot tik traki, jo visiem šajā grūtajā brīdī paredzēts valsts atbalsts. Nu jau apkures sezona ir pilnbriedā un teju vai visi saņēmuši “iepriecinošus” rēķinus.

Tā kā tie valsts vai pašvaldību atbalsti joprojām ir mulsinoši, nolēmu apkopot informāciju par atšķirībām atbalstos, atkarībā no dzīves vietas un kurināmā veida. Un viss kļuva vēl mulsinošāks. Jo vairāk uzrunāto atbildēja, jo mazāk kļuva skaidrs, kādas ir augstākās matemātikas formulas, kas slēpjas aiz šo atbalstu aprēķināšanas.

Piemēriem pievienoju arī procentus, cik lielu daļu no apkures rēķina katrs saņem atbalstā. Šos procentus, protams, nav korekti salīdzināt, jo ir ļoti daudz atšķirīgu mainīgo, tomēr tie palīdzēs vēl labāk ilustrēt manu apjukumu šajos aprēķinos. Tātad, aiziet.

- Dzīvoklis Rīgā, Torņakalnā, 42 kvadrātmetri. Māja ļoti labi nosiltināta un tiek apkurināta ar kopīgu gāzes katlu. Rēķins par apkuri 100,17 €. Valsts piešķirtā kompensācija par apkuri – 50,48 €. Atbalsts 50,39 % no apkures summas.

- Dzīvoklis Rīgā, Brasā, 74 kvadrātmetri. Nesiltināta silikāta ķieģeļu māja, pilsētas apkure, Rīgas Namu Pārvaldnieks (RNP). Rēķins par apkuri 412,75 €. Valsts atbalsts par siltumenerģijas pakalpojumu – 161,75 €. Atbalsts 39,18 % no apkures summas.

- Dzīvoklis Rīgā, Centra rajonā, 49 kvadrātmetri. Pilsētas apkure, RNP, pēdējā rēķinā par apkuri 423,99 €. Valsts atbalsts par siltumenerģijas pakalpojumu – 183,60. Atbalsts 43,30 % no apkures summas.