:format(webp)/nginx/o/2023/01/19/15087948t1h3eb4.jpg)
Īstu tēju gatavo no viena un tā paša auga, vienalga, kur pasaulē tu to baudi, tomēr tējas pagatavošanas veidi gan ir ļoti dažādi. Ķīnieši un japāņi mēdz karstu tēju baudīt bez piena, bet britiem šīs divas vielas, kas daudziem šķiet nesavienojamas, īsti iet pie sirds. Kā tas viss sākās?
Kā vēstīts vietnē “Reader’s Digest”, pirmajiem ļaudīm, kuri sāka tējai klāt liet pienu, vairāk rūpēja pati tasīte, nevis tēja. Briti mēdza tēju malkot no smalkām Ķīnas porcelāna tasītēm, kas no karsta šķidruma varēja saplīst. Īpaši tā bija ar lētāko Ķīnas porcelānu, kuru lielākā daļa cilvēku nevarēja atļauties. Tieši tāpēc briti sāka tējai klāt liet pienu, lai to atdzesētu. Vispirms krūzītē tika ieliets auksts piens, kuram sekoja karstā tēja, ko piens tūdaļ atdzesēja līdz tasītei mazāk bīstamai temperatūrai.
Ja tu kādreiz esi prātojis par labāko veidu, kā pagatavot tēju, tad zini, ka vēsturiski vispareizāk būs tasītē pirmo liet pienu. Arī zinātne atbalsta šo metodi. Ja piens tiks pieliets klāt tējai, tad tas sasils nevienmērīgi. Tas savukārt var likt proteīniem salipt kopā, uz dzēriena virsmas veidojot apetīti ne pārāk rosinošu plēvīti.
Tomēr ne visi piekrīt tam, ka pareizi ir pienu tējas tasītē liet pirms tējas. Piemēram, Džordžs Orvels savā slavenajā esejā par to, kā pagatavot ideālo tasīti tējas, raksta, ka piens tējas tasītē jālej pēdējais, jo tā var regulēt pareizo piena daudzumu.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)