/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Visiem zināms, ka tehnoloģijas, tostarp mākslīgā intelekta attīstība paver jaunus veidus, kā īstenot politisko ietekmi. Tomēr vai un kā tehnoloģijas var palīdzēt arī politikas pētniekiem atklāt likumskarības, un varbūt pat prognozēt nākotnes notikumu attīstību? Par to intervijā raidījumam "Pasaule kabatā" stāsta ASV Delavēras universitātes politikas zinātņu doktorante Dživona Nama (Jiwon Nam), kura ar tehnoloģiju palīdzību analizē pasaules politisko līderu runas klimata politikas kontekstā.
Zinu, ka jūsu pētījums izmanto tehnoloģijas, lai analizētu politiķu runas klimata politikas kontekstā. Tomēr pastāstiet, lūdzu, sīkāk – kāds ir šī pētījuma mērķis un kādas metodes izmantojat?
Kimata pārmaiņas ir eksistenciāla problēma, ar ko saskaras visa cilvēce, tomēr ikgadējās starptautiskās diskusijas par šo globālo draudu risināšanu nav bijušas efektīvas. Par spīti tam, ka klimata pārmaiņu radītie draudi saasinās, starptautiskajā sadarbībā novērojama stagnācija un pat regress. Tādi valstu līderi kā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps vai Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzskata klimata pārmaiņas par fantāziju, un ir daudzkārt to pauduši publiski, turklāt Tramps pārtrauca ASV dalību klimata nolīgumos. COP26 konferences prezidents 2021. gadā skaidri paziņoja, ka Parīzes klimata nolīgumā noteiktās apņemšanās nav tikušas izpildītas. Redzam, ka starptautiskā sadarbība klimata pārmaiņu jomā nav tik veiksmīga, kā cerēts, un atsevišķas valstis un politiķi pat aktīvi iestājas pret šo sadarbību.