/nginx/o/2022/12/01/14996504t1he037.jpg)
Ja pērnā gada martā un jūlijā stātos spēkā elektrības un pārvades tarifi, ko iesniegusi AS "Augstsprieguma tīkls" un pēc tam arī "Sadales tīkls", tas Latviju padarītu ne tikai par nekonkurētspējīgu, bet arī pamatīgi iedragātu dažādas zaļās enerģijas iniciatīvas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Sabiedrībai par Saeimā un valdībā slēgtās sapulcēs lemto nestāsta, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. "Nekā personīga" zināms, ka tarifu kāpums būs, bet to, ieviešot īpašu valsts atbalstu, izdosies samazināt.
Pirms 2022.gada 1. oktobra, kad lielākā daļa Latvijas, arī augstākās amatpersonas devās pie vēlēšanu urnām, pie varas esošie politiķi starp "TikTok" ziņām par gliemežiem un vilcieniem, publiski nebija pastāstījuši, ka 2 nedēļas pēc vēlēšanām Latviju sagaida šoks. Jau pirms vēlēšanām jau bija zināms, ka Baltijas valstīs sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena.
Akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā 14. oktobrī iesniedza jaunos tarifus. Plāns bija maksu par elektrības pārvades pakalpojumiem pa augstsprieguma līnijām jau no marta celt dramatiski, vairāk nekā 4 reizes.
Pēc publiskajiem izteikumiem varēja nojaust, ka pārsteigums tas ir arī "Latvenergo" ietilpstošā elektrotīkla uzturētāja "Sadales tīkls" vadībai. Viņi secīgi savu tarifu pieaugumu regulatoram nodeva dažas nedēļas vēlāk, piedāvājot kāpumu no šī gada jūlija 75% apmērā. Drīz pēc tam Latvenergo publisko 2022. gada finanšu rezultātus. Peļņas kāpums gada laikā - četras reizes.
Cenu kāpums ietekmēs jebkuru elektrības lietotāju. Arī tos, kuri brauc ar elektroauto un uzstādījuši saules paneļus, lai iegūtu energoneatkarību un izmaksas par elektrību mazinātu.
Lemšanu par tarifiem iebuksē ilgā valdības veidošana. Premjers izdod rezolūciju, ka iespēja tarifus pārskatīt jāizvērtē līdz 20. decembra valdības sēdei. Tajā izskata noslepenotu Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu ar ierobežotas pieejas statusu.
Likums nosaka, ka tarifus regulators var pirms pieņemšanas pētīt 90 dienas. Šobrīd "Augstsprieguma tīkla" piedāvājumam šis termiņš jau ir iztecējis, bet pieteikums nav atsaukts un joprojām tiekot vērtēts. Regulatora pārstāvis pēc šonedēļ slēgtās Saeimas komisijas sēdes skaidrot iespējamo rīcību nevēlējās.
"Augstsprieguma tīkls" ir uzņēmums, kas atbild par elektroenerģijas piegādi pa lieljaudas elektrotīkliem. Politisko uzraudzību kompānijā veic Finanšu ministrija. Pēc OECD mudinājuma atjaunot padomes, lai uzlabotu kompāniju pārvaldību, par padomes priekšsēdētāju strādā ilggadējais Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu Ministrijas Nodokļu administrēšanas departamenta direktore Olga Bogdanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.
"Sadales tīkls" ietilpst "Latvenergo" koncernā un to pārrauga Ekonomikas ministrija.
Scenārijs, ka ar ministrijām saistītās padomes politiķus par energokompāniju plāniem nebija informējušas, ir maz ticams. Visticamāk pirms vēlēšanām tik sliktu vēsti neviens stāstīt sabiedrībai negribēja. Valdības sēdes par šo jautājumu ir slēgtas. Aiz slēgtām durvīm, par tematu, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, abu kompāniju vadītāji šonedēļ arī atskaitījās deputātiem Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Ieteikums to nedarīt publiski nācis no jaunās Enerģētikas ministrijas, jo esot jāsargā sensitīva komercinformācija.
Privātie elektrības tirgotāji nespēju mēnešiem pieņemt skaidru un precīzu lēmumu raksturo kā neizlēmību, kas būtiski kaitē biznesam, piemēram, saules un vēja parku attīstītājiem. Jo ilgāka ir neskaidrība, jo lēnāk tik ļoti Latvijas energoneatkarībai nepieciešamie projekti iebuksē gluži vienkārši tāpēc, ka investori nogaida.
Enerģētikas un klimata ministrija sola, ka piedāvājumu dramatiskā tarifa lēciena samazināšanai valdība skatīs nākamnedēļ, tos ieviesīs no jūlija līdz gada beigām ar cerību, ka nākamgad situācija energotirgū būs pozitīvāka.
Scenāriji, ko darīt ir vairāki. Viens, uz ko vairākkārt mudinājuši arī privātie elektrības tirgotāji, ļaut valsts kompānijām pirkt elektrību ne tikai pēc neprognozējamās biržas cenas, bet arī slēgt ilgtermiņa līgumus.
Vēl Enerģētikas un klimata ministrija valdībai ieteiks pārskatīt tarifā iekļauto elektrības cenu, kas, salīdzinot ar oktobri, ir būtiski nokritusi. Noteikt, ka līdzīgi kā privātajiem elektrības lietotājiem, arī "Sadales tīklam" un "Augstspriegumu tīklam" tiks ieviests valsts atbalsta mehānisms, nosakot cenu griestus - 160 eiro par megavatstundu. Ja tirgū cena būs augstāka, starpību valsts kompensēs. Abiem uzņēmumiem ļaus norakstīt negūtos ieņēmumus, kas līdz šim bija iekļauts tarifu plānā. Piemēram, neplānotais patēriņa kritums, kas radās Covid-19 pandēmijas laikā.
Ja valsts sekotu līdzi privāto energoparku attīstībai, tas ļautu prognozēt un ietekmēt sadales un pārvades tarifus.
Privātā energoresursu tirgotāja "AJ Power" vadītājs kritizē valsts nespēju uzraudzīt, kā notiek privāto saules un vēja parku attīstīšana. Esam jau stāstījuši par haosu, kas radās pēc nekontrolētas jauno projektu būvēšanai paredzēto energotīklu jaudas rezervēšanas. Ja šāds plāns valsts pusei būtu, tas krietni labāk ļautu ilgtermiņā prognozēt un plānot mūsu energotirgus attīstības iespējas.
Sagaidāms, ka par jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas ieteikumiem mazināt AS "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkla" tarifus, valdība varētu lemt nākamnedēļ. Pagaidām gan otrdienas sēdes darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts.