Kāpēc mums ir uzacis?

Vispirms, uzacis pasargā cilvēka acis. Uzacu forma un matiņi var uztvert sviedrus, lietus lāses un citus šķidrumus, tā pasargājot acis un redzes skaidrību. Uzacis arī var glābt acis no putekļiem un saules, raksta "Mental Floss".

Otrkārt, uzacīm ir ļoti nozīmīga loma neverbālajā komunikācijā. Zinātnieki, kas pēta sejas izteiksmes, saka, ka uzacis ir ļoti svarīgas, lai cilvēks varētu izrādīt prieku, pārsteigumu un dusmas. Tā ir funkcija, kas mūsu senčiem bija vitāli nepieciešama, lai izdzīvotu.

2018. gadā pētnieki centās noskaidrot, kāpēc neandertāliešiem (Homo neanderthal) un stāvus ejošajiem cilvēkiem (Homo erectus) uzacis bija daudz izteiktākas nekā mums. Hipotēze ir tāda, ka uzacīm ir kaut kāds sakars ar sakodiena spēku. Tomēr seno cilvēku 3D datormodeļi parādīja, ka tā gluži nav. Tad zinātnieki secināja, ka uzacīm, visticamāk, ir nozīmīga loma komunikācijā.

Tūkstošiem gadu laikā mūsu uzacis ir evolucionējušas un kļuvušas mazākas, elastīgākas un lietderīgākas neverbālajā komunikācijā. Piemēram, mūsdienās runātājs mēdz izmantot, lai papildinātu roku žestikulāciju.

Treškārt, uzacis pilda tādu kā ID kartes funkciju. Uzacis izceļas uz pieres un ir labi redzamas no attāluma. Turklāt laika gaitā tās īpaši nemainās, tāpēc ir ideāla iezīme, pēc kuras identificēt cilvēku. 2003. gada pētījumā cilvēkiem tika rādītas Ričarda Niksona fotogrāfijas, kurās viņam trūka acu vai uzacu. Cilvēkiem bija ievērojami grūtāk atpazīt bijušo ASV prezidentu fotogrāfijās, kur viņam bija izdzēstas uzacis.

Kāds ir secinājums? Ja vēlies slēpt savu identitāti, aizmirsti par ūsām un saulesbrillēm. Vienkārši noskuj savas uzacis.