Piecas tendences, kas 2023. gadā ļaus biznesam veicināt svarīgas pārmaiņas (2)

Cilvēku ietekme uz apkārtējo vidi ir neapšaubāma, un tās dēļ arī ir radušās problēmas, kas saistāmas ar klimata pārmaiņām. Tieši tāpēc arī ANO uzsvērusi nepieciešamību meklēt iespējas, kā uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, tādējādi veicinot arī aprites ekonomiku. No uzņēmumiem tiek gaidīts, ka tie spers tālākus soļus, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku un iekļaujošāku nākotni nākamajām paaudzēm.

Eksperti iezīmējuši vairākas tendences, kas šogad veicinās biznesa transformāciju, ļaujot uzņēmumiem palielināt to vērtību, labāk tikt galā ar dažādiem riskiem, kā arī pārveidot nozares un veselas sistēmas, radot daudz spēcīgāku ekonomisko modeli.

Klimata pozitīvas piegāžu ķēdes

Daudzas kompānijas ir izvirzījušas mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālas. Tas attiecas arī uz tām emisijām, ko nerada kompānijas, bet gan piegāžu ķēdes. Tas ir sarežģītākais faktors, jo parasti ap 90% uzņēmumu radīto izmešu ir saistāmi tieši ar piegāžu ķēdēm.

Tādēļ daudzi lieli pārtikas uzņēmumi visā pasaulē cenšas uzlabot situāciju un paši audzēt izejmateriālus, piemēram, graudus. Tiek izstrādāta tāda infrastruktūra, kas ļauj uzņēmumam izvairīties no nevajadzīgiem CO2 izmešiem. Nākotnē plāns ir ļoti ambiciozs – pasaulē tiek izstrādāti plāni, kas paredz nevis radīt izmešus, bet pat tos apslāpēt. Pagaidām gan nav līdz galam skaidrs, kā to praktiski ieviest dzīvē.

Nākamās paaudzes ģimenes bizness un datos balstīta ilgtspēja

Ģimenes uzņēmumi visā pasaulē arvien lielāku uzmanību pievērš ilgtspējai, un tas tiek darīts, izmantojot rūpīgu datu analīzi. Tas attiecas gan uz atkritumu samazināšanu, gan uz piegāžu ķēžu optimizēšanu, gan arī uz citām darbības jomām. Vairāk nekā 60% ģimenes uzņēmumu, kuri izmanto digitālo datu analīzi, lielu uzsvaru savā darbībā liek uz ilgtspēju, liecina “PwC” 2021. gadā veiktais pētījums. Paļaujoties uz datu analīzi, jaunā biznesmeņu paaudze var pieņemt veiksmīgākus un pārdomātākus lēmumus sava uzņēmuma darbībā, kā arī veicināt videi draudzīgāku pieeju.

Energoefektivitāte, atjaunīgā enerģija un karš

Krievijas iebrukums Ukrainā radīja nopietnu triecienu enerģijas piegādēm viscaur Eiropā, radot lielus energopiegāžu izaicinājumus. Tomēr tas ir devis spēcīgu grūdienu strādāt pie alternatīvu enerģijas piegāžu ceļiem, kas veicinājis investīcijas atjaunīgās enerģijas sektorā. Īstermiņā raugoties, uznēmumiem un iedzīvotājiem nākas “savilkt jostas” un taupīt enerģiju. Ilgtermiņā – tas ļaus meklēt energoefektīvākus risinājumus, piemēram, renovēt mājokļus un pāriet uz videi draudzīgākām un efektīvākām iekārtām.

Tas ļaus stimulēt arī inovācijas, tostarp arī aprites ekonomiku, liekot cilvēkiem efektīvāk izmantot sev pieejamos ierobežotos resursus. Protams, ka dažādi videi draudzīgi plāni bija spēkā vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču tagad tas ir kļuvis daudz aktuālāk.

Luksusa preču nozare un ilgtspēja

Arī luksusa nozare nav izņēmums, jo pagājušajā gadā šī segmenta preču ražotāji spēra lielus soļus pretim dažādām ilgtspēju veicinošām inovācijām. Automobiļu un apģērba nozares ir tās, kurām ir ļoti būtiska ietekme uz apkārtējo vidi un sabiedrību. Tieši tāpēc abu šo sektoru kompānijas cenšas transformēties, kļūstot videi draudzīgākas.

Automobiļu nozarē lielu darbu jau kopš 2012. gada ir paveikusi kompānija “Porsche”, arvien aktīvāk izstrādājot elektroautomobiļus, savukārt pulksteņu un dārglietu ražotāji arī ir pievērsušies ilgtspējai. Ņemot vērā šo produktu ilgo lietošanas termiņu, tie tiek ražoti mazākā apjomā nekā agrāk. Tāpat tiek izstrādāti arvien jauni biznesa modeļi, tostarp – aprites ekonomika sāk ienākt arī šajās nozarēs.

Sadarbība aprites ekonomikas ieviešanā

Aprites ekonomika prasa lielu komandas darbu, un šeit vietā ir teiciens “viens nav karotājs”. Sadarbība ar vairākām iesaistītajām pusēm – patērētājiem, ražotājiem, uzņēmumiem un politiķiem ir ļoti svarīga, lai sabiedrība kopumā spētu panākt lielas pārmaiņas, ko nav iespējams īstenot, katrai no pusēm darbojoties atsevišķi.

Aprites ekonomika pieprasa strukturālas pārmaiņas un inovācijas. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par domāšanas veida maiņu, jo sabiedrībā joprojām ir iesakņojies uzskats, ka visas lietas, ko varam iegādāties, ir domātas tikai un vienīgi peļņas gūšanai no uzņēmumu viedokļa, bet no patērētāju skatupunkta – nereti īslaicīga prieka gūšanai, pēc kā nereti lietas tiek izmestas, pat ja arī tās vēl ir lietojamas.

Tomēr pārmaiņas notiek, un ir vērojami veiksmīgi piemēri, kurus īsteno lielās kompānijas. Piemēram, “Globālā apņemšanās” programma, ko vada ANO Vides programma un Elenas Makarturas fonds. Tai pievienojušās 500 nozīmīgas kompānijas, kā “Nestle”, “PepsiCo”, “Coca-Cola”, “Unilever”, “Mars” un daudzas citas. Programma paredz uzņēmumiem par vismaz 20% samazināt plastmasas atkritumu visā pasaulē, tāpēc šīs kompānijas rūpējas, lai plastmasas iepakojums būtu pārstrādājams un tam būtu arī tālāka nozīme.

Lielākā daļa aprites ekonomikas programmu ir izstrādes stadijā, un globāls izaicinājums ir atrast visiem pieejamus un ērtus risinājumus. Pirmie, kam ir jāiesaistās, ir uzņēmumi un politikas veidotāji, kam sekos finanšu sektors, kurš finansēs inovācijas. Tomēr... Vai patērētāji arī būs gatavi iesaistīties pārmaiņu veidošanā?

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu