Piecas reizes nāvei acīs ieskatīties. Ukrainas karavīra stāsts no Mariupoles (1)

Tās esot bijušas aviācijas bumbas, kas krita viņam blakus. 

Kā stāsta karavīrs, pirmās bumbas kritušas rūpnīcā "Iļič", kas ir viena no lielākajām rūpnīcām Mariupolē. Tur arī atradās Jūras spēku 36. brigāde.

"Mēs ar viņiem bijām bunkurā un tā sanāca, ka brīdī, kad izgāju no istabas un aizvēru durvis, to istabu uzspridzināja lādiņš," viņš atceras. Tur, protams, cilvēki gāja bojā. 

Izgāja, aizvēra durvis un sprādziens. Ja Serhijs būtu nedaudz uzkavējies, tad tur arī būtu palicis. 

"Ja lādiņu, kurš tiek izšauts no ieroča, var dzirdēt lidojuma laikā, esot svilpoša skaņa. Taču aviācijas lādiņu gan nevar dzirdēt, var tikai redzēt sprādzienu.

"Sākumā vispār neko nevar saprast, tad smadzenes sāk domāt un sāc pārbaudīt, vai tev viss ir kārtībā, un tad sniedz palīdzību citiem, kas atrodas zem gruvešiem," atminas Serhijs.

Līdzīga situācija esot bijusi arī vairāk zināmajā "Azovstaļ" rūpnīcā, kad bunkuram uzkrita bumba. Karavīrs arī tad brīnumainā kārtā izdzīvoja. 

Turklāt, kā viņš skaidro, ka tieši "Azovstaļ" šādas situācijas bija vairākas, vismaz trīs. 

"Neviens nedomāja, ka mums trīs mēnešus tur būs jāuzturas un jāaizstāvas. Mums teica, lai noturamies 10 dienas, tad mums tiks nosūtīta palīdzība," Mariupoles aplenkuma situāciju raksturo Serhijs.

Pēc 10 dienām nāca vēl desmit dienas, kas rezultējās trīs mēnešos. "Neviens nedomāja, ka mums trīs mēnešus tur būs jāuzturas un jāaizstāvas," Judins atceras. 

Mariupoles aizstāvjiem vienā brīdī sāka beigties lādiņi mīnmetēji, arī antibiotikas, viņš min. Bija palikušas vien patronas un produkti, kas, kā pauž Serhijs, ļautu izdzīvot un tur palikt vēl mēnesi. 

"Pēc mēneša gan viss būtu beidzies. Arī cilvēki," skaudri atzīst Ukrainas karavīrs.

Aplēses liecina, ka Mariupolē bojā gāja ap 100 000 civiliedzīvotāju.