Maija Doveika par smeldzīgas Astras lomu "Mātes piens": tas bija reveranss!

Viņa ir spiesta pamest zinātni un doties uz lauku ambulanci, līdzi ņemot arī savu meitu Noru. Pieaugot meita kļūst par viņas vienīgo atbalstu un cenšas gan palīdzēt mātei pārvarēt depresiju, gan arī pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. 

Filmas režisore Ināra Kolmane atklāj, kā radās ideja par filmas veidošanu: “Lasot grāmatu “Mātes piens”, es redzēju to bildēs un attēlos, redzēju fragmentus no filmas. Vispirms es uzrunāju savu vīru, scenāristu Arvi Kolmani. Tikai pēc tam uzdrošinājos sākt runāt ar Noru Ikstenu, taču sarunas gaitā izrādījās neticamais, ka arī Nora ir domājusi, ka es varētu veidot filmu pēc viņas grāmatas. Atceros to prieku, cik tas bija skaists mirklis, kad mēs vienojāmies veidot filmu. Pēc tam viss noritēja ļoti strauji, sākām strādāt pie scenārija un filmas ražošanas, kas kopumā paņēma vairākus gadus.”

Filmā māte, talantīga ginekoloģe, kas savai meitai liegusi mātes pienu, konfliktā ar padomju varu zaudē visu, un tagad mazajai meitai jārūpējas par savu māti.  Māti Astru atveido Maija Doveika, bet jaunības epizodēs – Elīna Vaska-Botere. Meitu Noru spēlē Rūta Kronberga, kas pazīstama kā galvenās lomas - Billes atveidotāja filmā “Bille”.

Galvenās lomas atveidotāja Maija Doveika stāsta par savu lomu filmā “Mātes piens”, kur viņa attēlo Astru brieduma gados:

"Tas ir ļoti īpašs literatūras darbs, daudzi gaida ļoti daudz no šīs filmas, un tā ir atbildība. No otras puses, tā ir ļoti brīnišķīga uzticēšanās gan no darba autores puses, gan režisores puses, ko es ļoti novērtēju. Tā ir atzinība reizē kā aktrisei.

Tas ir reveranss, kurā Astra ir dzīvojusi, jo mani abi vecāki ir mediķi. Tā ir mana īpašā saite starp šo tēlu, manu bērnību un šo profesiju.

Šajā lomā man ir uzticēta šī sūtība būt par ārsti, un mana varone šo izjūt daudz dziļāk, jo viņas dzīves sapnis ir atvērt kādas nākotnes durvis cilvēkiem, runājot par mākslīgo apaugļošanu. Viņa bija izcils prāts un talants. Es jūtos pagodināta un ļoti vēlētos, tik ļoti, lai skatītājs pieņemtu mūsu versiju, jo grāmatā cilvēkam ir tā spēja uzburt savu stāstu, savu tēlu, savu laika zīmējumu, izejot no savas pieredzes, no savas fantāzijas.”

Elīna Vaska-Botere, kura filmā atveido Astru jaunībā, stāsta par iejušanos tēlā:

"Man bija iespēja papētīt to, ko Maija jau bija izdarījusi. Es aizbraucu uz studiju, kur caurskatīju safilmēto materiālu. Dažas detaļas, piemēram, Maijas žestus, patapināju arī savam darbam – atveidojot Astru jaunībā.

Man pielaikoja arī Maijai atlasītos kostīmus un frizūru. Bet tikpat svarīga kā vajadzība līdzināties ārēji bija arī nepieciešamība saistīties iekšēji.

Astras iekšējo stāju šajā pārrunājām ar Ināru."

Savukārt Rūta Kronberga, kas filmā atveido Astras meitu Noru, par visspilgtāk atmiņā palikušo ainu stāsta:

"Nezinu, vai to varu saukt par aizraujošu, bet noteikti pieredzi. Es nekad nebiju tuvumā redzējusi tādu ainu. Man aktiera darbs asociējas ar smiekliem, raudāšanu un citām asām emocijām, bet kā var atveidot vienkārši cilvēcīgu mieru, kurā vairs nav nekādu dzīvības pazīmju, manuprāt, tas ir tas darba aspekts, par kuru netiek runāts bieži. Jā, es domāju, ka nekad neaizmirsīšu šo.” Savukārt filmas mīļākā epizode - “tā, kur es savam draugam varēju iesist pļauku". Viņa atzīstas, ka ikdienā nav agresīva, tāpēc tas bija ļoti grūti.

Režisores Ināras Kolmanes darbu mūzikā ietērpis komponists Raimonds Tiguls, kurš darba procesā filmu ir noskatījies vairāk nekā 100 reizes. “Kad mani Ināra uzrunāja rakstīt filmai mūziku, zinot grāmatu, man radās vīzija par mūzikas noskaņu filmā un arī mūziķu sastāvu – klavieres un stīgu orķestris. Tapa ieraksts ar Sinfonietta Rīga mūziķiem, diriģentu Normundu Šnē un Reini Zariņu pie klavierēm. Kopā ar režisori Ināru Kolmani piemeklējām precīzas vietas mūzikai. Sakot darbu pie filmas mūzikas rakstīšanas, tas laika līnijā sasaucās ar Krievijas karavīru iebrukumu Ukrainā, kas deva savu noskaņu mūzikā, jo filma arī sākas ar kara ainām.”