Mēs gribētu, lai šis stāsts mums nekad nebūtu jāstāsta. Tas būs par divām salauztām dzīvēm - mammas un bērna. Lai pasargātu cietušo, vārdi ir mainīti un pilsētas nosaukums nav minēts, taču par notikušo ir informētas atbildīgās institūcijas.

Viņa vārds ir Alans. Viņam vēl nav pusgads. “Nav neviena veida, kā viņam palīdzēt, bet ir desmit veidi, kā viņš var nomirt,” saka Alana mamma Anna. Un tas nav pārspīlējums, jo dzemdību laikā kādas Latvijas mazpilsētas slimnīcā viņš piedzīvoja smagu asfiksiju. Rezultātā bērnam ir nopietni smadzeņu bojājumi un turpmākā prognoze gaužām slikta. Grūtniecība noritēja normāli, bērns bija iznēsāts. Kas īsti notika dzemdību laikā, kāpēc Alanu neizglāba?

Alans nekad nestaigās, nespēs noturēt galvu, pats neēdīs. To vecākiem ārsti jau ir pateikuši. Puisīti baro caur zondi. Labie brīži ir sīki kā smilšu graudiņi: 30 sekundes bērniņš spēj fokusēt skatienu, ļoti reti pasmaida. Bet Alans ir cīnītājs - vienmēr, kad liekas, ka bērniņš teju teju aizies, viņš izdzīvo.