Bijušais NATO ģenerālis Pavels kļūst par jauno Čehijas prezidentu (15)

Saskaņā ar tiem Pavelu atbalstījuši 58,3% vēlētāju, bet par bijušo premjerministru Andreju Babišu nobalsojuši 41,7% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte bijusi neierasti augsta un sasniegusi 70%.

Babišs atzina sava sāncenša uzvaru vēlēšanās, tomēr uzsvēra, ka arī turpmāk būs opozīcijas līderis. "Nekas nebeidzas," viņas teica.

Savukārt Pavels sacīja, ka viņa devīze ir "sadarbība, pieklājība un normāla saziņa". "Domāju, ka pēdējos gados tā mums ir ļoti trūcis," teica jaunievēlētais Čehijas prezidents.

🇨🇿 Congratulations to president-elect @general_pavel

I welcome your strong commitment to our European values.

Your experience in security, defence and foreign relations will be precious to maintain and strengthen Europe’s unity in support of Ukraine.

— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) January 28, 2023

Čehijas liberāli konservatīvās valdības vadītājs Petrs Fiala apsveica Pavelu ar uzvaru vēlēšanās.

Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsveica Pavelu un uzsvēra, ka viņa pieredze noderēs, turpmāk atbalstot Ukrainu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā "Twitter" kontā publicēja apsveikumu čehu valodā, paužot cerību uz "personīgo sadarbību Ukrainas un Čehijas tautu labā un vienotas Eiropas interesēs".

Tāpat daudzu citu Eiropas valstu līderi apsveica jaunievēlēto Čehijas prezidentu.

Kampaņā pirms vēlēšanu otrās kārtas par galveno jautājumu kļuva Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, Babišam cenšoties vēlētājiem iegalvot, ka viņa sāncensis varētu tajā ieraut arī Čehiju.

Pavels nomainīs prezidenta amatā Milošu Zemanu, kas līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā centās veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Pekinu.

Lai gan Čehijas prezidentam pamatā uzticētas vien ceremoniālas funkcijas, viņa pilnvarās ir nominēt valdības locekļus, kā arī iecelt nacionālās bankas prezidentu un konstitucionālās tiesas tiesnešus. Prezidents skaitās arī armijas virspavēlnieks.

Pavels kļūs par ceturto Čehijas prezidentu kopš 1993.gadā valsts kļuva neatkarīga, miermīlīgā ceļā sadaloties Čehoslovākijai.

61 gadu vecais Pavels ir profesionāls karavīrs, kas savulaik ieņēmis Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieka amatu, bet pēc tam 2015.-2018.gadā bijis NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, kļūstot par pirmo alianses austrumu flanga dalībvalstu pārstāvi augstajā amatā.

Pavels, neatkarīgais kandidāts, kuram atbalstu paudusi valdošā centriski labējā koalīcija, demonstrējis nepārprotamu prorietumniecisku nostāju un atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Viņš solījis atbalstu Ukrainai un tās centieniem pievienoties Eiropas Savienībai. Tāpat viņš ir izteicis atbalstu viendzimuma pāru laulībām un tiesībām adoptēt bērnu.

Par varonību serbu-horvātu karā, palīdzot kara zonā atbrīvot Francijas karavīrus, apbalvojumu saņēmušas Pavels pagājušā gadsimta 80.gados ir bijis Komunistiskās partijas biedrs, tomēr tagad sola būt neatkarīgs prezidents, kuru neietekmē partiju politika.

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 13. un 14.janvārī, Pavels saņēma 35,34% balsu, bet par Babišu balsoja 35,04% vēlētāju.

Pēc pirmās kārtas Babišs paziņoja, ka viņam un ģimenei ir izteikti nāves draudi, kā arī tika izplatīta viltus ziņa, ka Pavels ir miris.

Babišam, kurš vada lielāko apozīcijas partiju, atbalstu izteicis līdzšinējais prezidents Zemans. Viņu atbalstīja arī komunisti, kas joprojām ietur prokrievisku kursu.