/nginx/o/2022/01/19/14317465t1h6434.jpg)
Kopš Kremlis izsludināja mobilizāciju, Krievijas sabiedrībā sākusi palielināties trauksme. Līdz šim Krievijas iedzīvotāju acīs karš bija kaut kas attāls. Taču tagad cilvēki brauc uz ārzemēm, lai netiktu iesaukti. Tiesa, ne tikai šī iemesla dēļ: šobrīd pārāk riskanti paust viedokli, kas atšķiras no varas pozīcijas. Pretējā gadījumā draud bargs cietumsods. Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, kā arī ar ko beigsies karš, uz ko jātiecas pasaulei, cik daudz vīzu Latvija izsniedza Krievijas pilsoņiem un uz citiem jautājumiem intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK atbild Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Nesen Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tiks pazemināts diplomātiskās pārstāvniecības līmenis Krievijā. Tā ir pirmā reize vēsturē, kad mūsu valsts šādi rīkojas. Bet ko tas īsti nozīmē? "Ir vairāki žesti, ar kuru palīdzību valstis var izteikt savu neapmierinātību ar otras valsts rīcību vai politiku. Diplomātu attiecību pazemināšana ir viens no tiem," skaidro Riekstiņš.
Runājot par iemesliem, viņš uzsver divus galvenos — Krievijas agresija un solidaritātes izrādīšana Igaunijai.
Vēstnieks atzīst, ka Kremlis jau ilgu laiku pārkāpj starptautiskās tiesības un saistības. "Tomēr, ja par atskaites punktu ņemsim 24. februāri, kad sākās plaša mēroga iebrukums Ukrainā, tad gandrīz gadu jau notiek šī agresija, un nekas neliecina, ka Maskava būtu gatava mainīt savu politiku."