Video ⟩ Rīgā atklāta Demokrātijas akadēmija (2)

Viņa norāda, ka Demokrātijas akadēmija ir vajadzīga, jo šis ir demokrātijai sarežģīts laiks, kas biedējoši iezīmējas Latvijā, Eiropā un pasaulē. Kalnietes ieskatā, ir šokējoši zināt, ka 21.gadsimtā demokrātisko valstu ir mazāk nekā nedemokrātisko. Savukārt tepat, aiz Latvijas robežas, ir divas agresīvas diktatūras - Krievija un Baltkrievija, kurās ar visbrutālākajām metodēm apspiež cilvēktiesības, iesloga par jebkuru atkāpi no režīma oficiālajām "patiesībām".

EP deputāte uzsver, ka pēc Krievijas neizprovocētā iebrukuma Ukrainā Eiropas politiķi un pilsoniskā sabiedrība sāk saprast, cik liels drauds demokrātijai, drošībai un stabilitātei ir Kremļa režīms, tāpēc šoreiz Eiropa ir vienota savā apņēmībā nepieļaut Ukrainas iznīcināšanu un Krievijas uzvaru.

"Karš Ukrainā smagi atbalsojas Latvijā. Atbalsts un ziedojumi Ukrainai, ko sniedz cilvēki un uzņēmumi, ir plašākā pilsoniskās sabiedrības pašiniciatīvas kustība pēc Atmodas. Daudzi jūtas līdzatbildīgi, iesaistās savu spēju un iespēju mērogā. Tas apliecina, ka mēs apzināmies - karš Ukrainā ir arī mūsu karš. Ar katru okupācijas spēku karavīru, helikopteru vai tanku, ko ukraiņi iznīcina - arī Latvija kļūst drošāka, tāpēc mēs palīdzēsim varonīgajai ukraiņu tautai līdz uzvarai," pauž eiroparlamentāriete.

Kalniete vērš uzmanību, ka šogad svinēsim Latvijas valsts pastāvēšanas 105.gadadienu. Viņas ieskatā, karš Ukrainā ļauj asi izjust, cik tas ir liels brīnums, ka valsts un tauta pastāv par spīti trim okupācijām 50 gadu ilgumā un milzīgiem cilvēku zaudējumiem.

EP deputāte atzīmē, ka arī 55 brīvības gadi ir bijuši smaga darba un trūkuma gadi, jo mūsu tautai trīsreiz ir nācies atjaunot izpostīto valsti - pēc Pirmā un Otrā pasaules kara un pēc neatkarības atjaunošanas. Kalniete klāsta, ka Latvijas cilvēki ir piedzīvojuši labi ja pāris desmitgades atelpas, kad beidzot iespējama vairāk vai mazāk normāla dzīve, kādu citas Eiropas tautas ir pieredzējušas gadu desmitiem.

"Demokrātijas attīstībai un nostiprināšanai tas ir neparasti īss laiks, lai apziņā pārvarētu izdzīvošanas smaguma vienpatību un veidotos aktīva pilsoniskā sabiedrība, kuras locekļi iestājas ne tikai katrs par savām tiesībām un labumu, bet arī par kopuma labumu," uzsver Kalniete.

Viņa piemin, ka mūsu lielā demokrātijas skola bija Atmoda, kad cilvēki "izkūņojās" no padomju meliem un atdzīvojās, lai iznāktu no saviem "virtuves burkšķēšanas seansiem" un justos līdzdalīgi un līdzatbildīgi par Latviju.

Kalnietes ieskatā, tas bija milzīgs process - demokrātiska, nevardarbīga revolūcija, kurā piedalījās tautas absolūtais vairākums. Atdzimšanas virzošais politiskais spēks - Latvijas Tautas fronte - kļuva par jumta organizāciju mazākām politiskām apvienībām un dažādām biedrībām. Savukārt iknedēļas reģionālās apspriedes un ikmēneša domes sēdes ļāva turēt roku uz sabiedrības pulsa un pieņemt lēmumus, ko atbalstīja sabiedrības vairākums.

"Izklausās gludi un vienkārši, taču, lai sasniegtu tādu rīcības vienprātību, bija jāiegulda milzīgs organizatorisks darbs un nemitīgi jāpilnveido sevī atvērtības un iekļaušanas prasmes, jo nevienam nebija demokrātijas pieredzes," uzsver politiķe.

Pēc EP deputātes paustā, atjaunojot Latvijas neatkarību 1990.gadā, sākās pārejas periods un divvaldība, kas beidzās ar 5.Saeimas ievēlēšanu, pēc kuras Latvijai no postpadomju hibrīda bija jāpārtop par demokrātisku un tiesisku valsti.

"Daudzās nebūšanas, kuras vēl arvien bremzē Latvijas virzību nākotnē, ir radušās tieši pirmajos gados pēc neatkarības. Protams, mēs zinām, kādas grūtības, atjaunojot valsti, esam pārvarējuši un kādus upurus nesuši. Kā katrs cilvēks, kurš mīl Latviju, es lepojos ar padarīto, ar mūsu cilvēku strādīgumu, uzņēmību un neatlaidību. Īpaši, ja mēs salīdzinām demokrātijas un tiesiskuma situāciju tajās valstīs, kas izveidojās uz bijušās Padomju Savienības drupām," pauž politiķe.

Viņa vērš uzmanību, ka 1991.gadā mēs visi bijām uz vienas starta līnijas, šodien Baltijas valstis ir tālu aizsteigušās priekšā. Latvija, Lietuva un Igaunija prata izrauties no postpadomju slīkšņas, tāpēc ka mums bija skaidri definēts mērķis - atjaunot valsts neatkarību un atgriezties Eiropā.

Tāpat bija skaidri strukturēta organizācija Latvijas Tautas fronte, ar lieliem cilvēku resursiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas spēja pārņemt politisko un izpildvaru un nodrošināt valsts funkcionēšanu pārejas periodā un valsts celtniecību pēc divvaldības beigām. Bija arī perspektīva kļūt par pilntiesīgiem partneriem Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bija dzinējspēks attīstīt demokrātiju, tas noteica valsts pārvaldības un tiesiskuma modeli.

Kalniete norāda, ka integrācijas procesa reformas ES un NATO kļuva par nozīmīgu Latvijas politiskās stabilizācijas rīku. Pateicoties nākamo partneru spiedienam un palīdzībai, tika izvirzīti stingri demokrātijas un tiesiskuma noteikumi, ja vēlējāmies pievienoties šiem abiem attīstīto valstu klubiem. Vajadzība pēc drošības un sapnis par labklājību bija tik spēcīga motivācija, ka tā vienoja valdību un sabiedrību, pat īstenojot vissāpīgākās reformas.

"2004.gadā Latvija kļuva ES un NATO dalībvalsts. Turpmāk mums pašiem bija jāuzņemas atbildība par savas demokrātijas un tiesiskuma kopšanu. Vai mēs tam bijām gatavi? Ne gluži, jo pieņemt pareizos likumus un normatīvos aktus ir viena lieta, bet tos ieviest - pavisam cita. Tas prasa politisku gribu un zināšanas, kā arī aktīvu, līdzdalīgu pilsonisko sabiedrību. Pamati bija ielikti, pirmie stāvi uzcelti, bet pati demokrātijas celtne vēl arvien bija un ir tapšanas procesā," uzsver politiķe.

Tuvojoties pirmajai gadadienai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, pēc Kalnietes paustā, arvien skaidrāk ir saprotamas šī kara augstās likmes. Krievijas karš pret Ukrainu nav reģionāls strīds vai cīņa par ietekmes sfērām, kā to pasniedz Kremļa propaganda. Viņas ieskatā, tā ir globāla sadursme starp demokrātijām un autoritāriem - totalitāriem režīmiem.

"Ja Krievija uzvarēs, tad tas būs iedrošinošs signāls arī citām autoritārām valstīm izmantot militāru agresiju, lai īstenotu savas neleģitīmās intereses un grautu demokrātiju un cilvēktiesības. Tāpēc demokrātiskās valstis nedrīkst būt vājas un padoties Krievijas šantāžai ar kodolkara draudiem vai kodolkatastrofu Zaporižjas atomelektrostacijā," pauž EP deputāte, piebilstot, ka piekāpšanās radītu papildus inerci autoritāro pārvaldības modeļu tālākai izplatībai ar tam sekojošu totalitāru kontroli pār sabiedrībām un datiem, pār tehnoloģijām, sociālo tīklu platformām, sakaru līdzekļiem un vispārējo informācijas patēriņu.

Kalniete akcentē, ka Eiropas demokrātija nedrīkst būt bezpalīdzīga - tai ir jāspēj sevi aizsargāt pret naida kurināšanu, ekstrēmismu, sabiedrības šķelšanu, etnisko un politisko grupu mākslīgu konfrontāciju. EP deputāte atzīmē, ka šeit nav runa par izteiksmes brīvības ierobežošanu, bet gan par pareizā līdzsvara atrašanu, kas sabiedrībai dotu tiesiskus līdzekļus sevi aizsargāt pret negodīgām manipulācijām, ko īsteno Krievijas, Ķīnas, Irānas autokrātiskie režīmi, kuru rīcībā ir sarežģīts tīklojums ar kleptokrātiskām finanšu struktūrām, drošības dienestiem un profesionāliem propagandistiem.

"Diemžēl arī ar pērkamiem Eiropas politiķiem, lobistiem un medijiem. Šī būs ilgstoša cīņa par demokrātiskām vērtībām un mūsu dzīvesveidu, un tā nebeigsies ar Ukrainas uzvaru karā. Tāpēc šodien dibinātā Demokrātijas Akadēmija ir tālredzīgs ieguldījums mūsu valsts drošībā un labklājībā," uzsver Kalniete.

Uzrunas nobeigumā Kalniete atgādināja kādreizējā Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila Fultonas runu, kurā viņš teica, ka no Štetinas Baltijas jūras krastā līdz Triestei pie Adrijas jūras pāri kontinentam ir nolaidies dzelzs priekškars. Politiķe pārfrāzējot sacīja: "No Barenca jūras krasta līdz Melnajai jūrai pāri kontinentam Dzelzs priekškaru ir nolaidusi Krievija."

Kalniete aicina atcerēties, ka Latvija vairs nav Dzelzs priekškara gūstekne, bet gan ES robežvalsts, kas valstij uzliek īpašu pienākumu sargāt un pilnveidot Latvijas un sabiedrības demokrātiskās vērtības. Pēc EP deputātes paustā, jāatceras, ka atšķirībā no ES centra valstīm, Latvija un pārējās Baltijas valstis nekad nedrīkst atļauties riskantus politiskus eksperimentus ar populismu un radikālismu, kas mūs atsvešinātu no ES kodola un apdraudētu valsts demokrātiju.

"To dziļi un pamatīgi ir jāapzinās Latvijas pilsoņiem, lai kas arī viņi būtu - uzņēmēji, intelektuāļi, tiesneši, studenti, lauksaimnieki, strādnieki, Saeimas deputāti vai valdības locekļi. Mūsu ģeopolitiskā situācija nosaka mūsu valsts politiskās, ekonomiskās un drošības izvēles. Tāpēc es no sirds vēlu, lai otrajā Latvijas gadsimtā mūsu tautas izvēles vienmēr būtu gudras, izsvērtas un tālredzīgas," sacīja Kalniete.

Pirmdien Rīgas pilī ar pirmo mācību dienu "Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā" tika atklāts izglītības projekts "Demokrātijas akadēmija".

Pirmajā mācību dienā dalībniekus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) un "Demokrātijas akadēmijas" vadītāja Anita Seļicka.

"Demokrātijas akadēmijas" pirmajā mācību nodarbībā dalībnieki tika iepazīstināti ar esošo situāciju pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā Latvijā, īpašu uzmanību veltot pilsoniskās sabiedrības likumdošanas aspektiem.

Kopumā mācību programmā paredzētas četras mācību dienas Rīgā ar nodarbībām, ko vadīs dažādi eksperti, vismaz četras nodarbību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā no Latvijas reģioniem, kā arī dalībnieku savstarpējas pieredzes apmaiņas tikšanās.

Iniciatīvu "Demokrātijas akadēmija" īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība "Latvijas Lauku forums" sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju atbalsta centru, Kurzemes nevalstisko organizāciju centru, Valmieras novada fondu un Zemgales nevalstisko organizāciju centru.

Demokrātijas akadēmiju finansē Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu programma "Aktīvo iedzīvotāju fonds".