Noskaidrots, cik stundas dienā pavadām telefonā

Uzņēmums šādu aptauju veicis arī 2019.gadā, un, salīdzinot tās datus ar 2022.gada decembrī iegūtajiem rezultātiem, secināts, ka par 46% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas telefonu lieto 3 – 4 stundas dienā, par 73% palielinājies to cilvēku daudzums, kas lieto 5 – 7 stundas dienā, bet 86% – kas lieto vairāk nekā 7 stundas dienā.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem vien 4% respondentu telefonu dienā lieto mazāk nekā stundu, 22% dienā to izmanto 1-2 stundas, 41% - 3 līdz 4 stundas, 19% - 5 līdz 7 stundas, bet 13% - vairāk nekā 7 stundas. 

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto atzinuši, ka vēlētos mainīt savus telefona lietošanas paradumus, jo uzskata, ka telefonu lieto par daudz.

Tostarp visvairāk cilvēki vēlas mainīt paradumu ilgu laiku pavadīt telefonā pirms gulētiešanas (57%), tālāk seko vēlme samazināt to laiku, kas tiek pavadīts spēlējot spēlītes vai sēžot sociālajos tīklos (42%), kā arī atteikties no ieraduma pirmo aplūkot telefonu, no rīta pamostoties (36%), un pārbaudīt telefona ziņojumus arī tad, ja neko konkrētu negaida (29%). Tāpat cilvēki vēlas mainīt paradumu ēst un paralēli pavadīt laiku telefonā.

Aptaujā arī noskaidrots, ka būtiski pieaudzis viedtālruņa lietotāju skaits vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem. 2019. gadā viedtālruņus lietoja 74%, bet 2022. gada beigās jau 98% no aptaujātajiem. Kopumā viedtelefonu lieto jau gandrīz visi iedzīvotāji – 99%. Salīdzinājumam var minēt, ka pirms trim gadiem veiktajā aptaujā 90% iedzīvotāju norādīja, ka viņi lieto viedtelefonu.

Latvijas Universitātes profesore, digitālo paradumu pētniece Zanda Rubene atzīmē, ka sociālo zinātņu pētījumos arvien biežāk tiek runāts par tehnoferenci jeb komunikācijas pārtraukumiem cilvēku starpā tehnoloģiju izmantošanas dēļ, kas liecina par to, ka viedtālruņu izmantošanas paradumi ir kļuvuši problemātiski ļoti plašai sabiedrības daļai.

"Tiek novērots arī tā saucamais FOMO efekts, kas ir cēlies no angļu valodas (fear of missing out) un latviski nozīmē "bailes kaut ko palaist garām", kas ir iemesls nemitīgai vēlmei ielūkoties telefona ekrānā. Tādēļ pēdējos gados aktualizējas digitālā minimālisma stratēģija, kas palīdz sakārtot savus digitālos paradumus, lai atbrīvotu laiku saziņai ar līdzcilvēkiem. Piemēram, ģimenē tas nozīmētu vienoties par kopīgiem pamatnoteikumiem telefonu lietošanā, piemēram, pēc plkst. 20.00 tie tiek nolikti nost un ģimenes locekļi pievēršas viens otram vai atpūtai bez viedierīcēm," stāsta Rubene. 

Savukārt "jaunais modernais" esot JOMO (joy of missing out), kas nozīmē "prieks kaut ko palaist garām" un nepieslēgties tehnoloģijām, piebilst pētniece.

Savukārt "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs norāda, ka kopš 2019.gada tehnoloģijas mūsu ikdienā ir ienākušas vēl straujāk, ko veicināja pandēmija, tādēļ arī dažādi izaicinājumi ir saglabājušies vai pat nākuši klāt. "Mēs no savas puses ar ekspertu palīdzību diskutēsim par to, kā lietot internetu un viedierīces jēgpilni, lai tehnoloģijas kalpotu cilvēkam, nevis otrādi. Tāpat mēs turpmāk savām ierīču reklāmām liksim klāt brīdinājuma tekstu "Lieto internetu atbildīgi", lai atgādinātu, cik būtiski mūsdienu digitālajā pasaulē ir ievērot balansu," pauž Vancovičs.

Uzņēmumā arī informē, ka "Tele2" kopā ar LU profesori Zandu Rubeni un etiķetes eksperti Kristīnu Sprūdžu ir izstrādājis viedtelefona lietošanas etiķeti. Tajā iekļauti ieteikumi uzvedības normām, lietojot viedtelefonu mājās, darbā un publiskā vidē. Ar viedtelefonu lietošanas etiķeti var iepazīties "Tele2" mājaslapā.

Latvijas iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar "Berg Research" 2022. gada decembrī, aptaujājot 1006 respondentus. Dati salīdzināti ar 2019. gada februāra pētījumu, kurā aptaujāti 1033 respondenti.