Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien palielinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā spēcīgu patēriņu un investīcijas, kā arī koronavīrusa ierobežošanai paredzēto pasākumu atcelšanu Ķīnā.
Starptautiskais valūtas fonds palielina pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi
SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 2,9%, nevis 2,7%, kā tika lēsts oktobrī.
Aplēses liecina, ka pērn pasaules ekonomika palielinājās par 3,4%. Tikmēr nākamajam gadam SVF pasaules ekonomikā prognozē 3,1% izaugsmi.
Fonds norāda, ka pasaules ekonomiku smagi skārušas Krievijas Ukrainā izvērstā kara sekas, taču kopš pērnā gada oktobra nelabvēlīgie riski ir mazinājušies.
"Šis gads joprojām sagādās izaicinājumus, taču tikpat labi ekonomikas izaugsmes temps var pārstāt palēnināties un inflācija sākt samazināties," vēstī SVF.
Tiek arī prognozēts, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 1,4%, bet eirozonas ekonomika palielināsies par 0,7%, salīdzinot ar oktobrī lēsto izaugsmi attiecīgi 1% un 0,5% apmērā.
Fonds paskaidro, ka ASV ekonomikas izaugsme pagājušā gada trešajā ceturksnī izrādījusies pārsteidzoši noturīga, pateicoties spēcīgam darba tirgum, mājsaimniecību patēriņam un uzņēmumu investīcijām. Arī Eiropā valstis enerģētikas krīzei pielāgojušās labāk, kā gaidīts, un gāzes cenas reģionā bijušas zemākas par prognozētajām, bet energoresursi izrādījušies pietiekami, lai pārvarētu šo ziemu. Tieši Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā IKP pieaugums šogad tiek prognozēts 0,1% apmērā, bet nākamgad tiek gaidīta 1,4% augšupeja.
Tikmēr Ķīnas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam palielināta līdz 5,2%, salīdzinot ar iepriekš lēsto 4,4% kāpumu.
SVF arī prognozē, ka Lielbritānijā šogad IKP samazināsies par 0,6%, bet nākamgad palielināsies par 0,9%.
Savukārt Krievijas IKP šogad varētu pieaugt par 0,3%, bet nākamgad – par 2,1%.
Taču, neskatoties uz pozitīvākām prognozēm, SVF brīdina, ka vairāki riski joprojām saglabājas. Ukrainas kara eskalācija varētu negatīvi ietekmēt pārtikas un enerģijas cenas, bet Ķīnas ekonomikas atlabšanu varētu kavēt valsts nekustamo īpašumu nozares krīzes saasināšanās vai jauni koronavīrusa pandēmijas uzliesmojumi.