Pēdējās nedēļas visi ir stāvā sajūsmā par videospēles “The Last of Us” ekranizāciju, kas daudzu kritiķu acīs nu kļuvis par vienu no labākajiem HBO radītajiem seriāliem. Tēma sena – zombiju apokalipse. Liekas, viss jau redzēts, ko gan te vēl apzelēt. Izrādās, ka var gan vēl izspiest pamatīgu lāsi svaigas sulas no izzīstā augļa. Sēnes. Nekādi nezināmi vīrusi. Nekādas nesaprotamas slimības. Sēnes. Pavisam īstas sēnes, kas sastopamas dabā. Reālajā dabā. Reālajā dzīvē. Lai Dievs nogrābstās.

Tieši tas šo seriālu padara tik, kā lai saka, bailīgu. Ja, skatoties “Walking Dead”, starp mums un seriālā notiekošo ir pamatīga distance, jo, hei, kārtējais nesaprotamais vīruss, kas cilvēkus padara par asinskāriem zombijiem (rau, mums arī bija kaut kāds nesaprotams vīruss, tomēr neviens par zombiju nepalika. Tik vien kā zaudēja smaržu, garšu un, ja nepaveicās, klusi nomira), tad savukārt “The Last of Us” mums ir neērtāks, jo seriāla galvenais ļaunais varonis – kordiceps – ir nopērkams pat tavā piemājas aptiekā.