Videi saudzīga mežizstrāde - ko tas nozīmē? (1)

Raksta foto
Foto: Kletr/shutterstock

Mežizstrāde ir cirsmu izstrādes darbi, kuros jātiecas apvienot efektivitāti un atbildību par vidi. Klimata pārmaiņu laikā dabai saudzīga mežizstrāde un darbība mežā kļūst arvien nozīmīgāka, tāpēc aprunājāmies ar "Latvijas valsts mežu"(LVM) mežizstrādes kvalitātes vadītāju Kasparu Inkinu par to, ko LVM dara šajā jomā un kas vēl tiek plānots.

Pašos pamatos – rūpīga plānošana

"Latvijas valsts mežu" mežizstrādes kvalitātes vadītājs Kaspars Inkins stāsta, ka LVM, jau sākot ar plānošanu, domā par saudzīgu mežizstrādi. "Darba plānošanā izmantojam ģeogrāfiskās informācijas sistēmas LVM GEO datus un kartes."

Inkins norāda, ka šajā procesā būtiski palīdz ar LIDAR tehnoloģiju veidotas kartes un modeļi. LVM ir izveidojuši vainagu virsmas modeli, zemes reljefa modeli, gruntsūdens līmeņa modeli. Šie modeļi sniedz saimnieciski nozīmīgu informāciju par mežaudžu vecumu, koku augstumu, biezību, meliorācijas grāvju izvietojumu, gravām, reljefa īpatnībām un citām raksturiezīmēm.

"Tie parāda, kur ir slīpumi. Parāda arī koku izvietojumu. Tad, piemēram, esot birojā, var saprast un izplānot, kur ar mašīnu var izbraukt tā, lai atstātu pēc iespējas mazāk pēdu.

Respektīvi, nebraukt tur, kur ir mitras ieplakas vai strauti. Ja tas ir strauts, tad mums ir paredzēts speciāls process - liekam pagaidu caurteku. Loģisks plāns ir tāds, ka braucam tikai vienā vietā un atstājam pēc iespējas mazāk pēdu, mazāk rišu.

Augstos slīpumos ir apgrūtināts darbs un var kaut ko bojāt, taču arī to var izplānot, lai neatstātu iespaidu uz vidi," stāsta Inkins.

Viņš norāda, ka LVM GEO sistēmā ir atzīmētas videi un dabai svarīgas vietas: dzīvnieku alas, skudru pūžņi, lielas putnu ligzdas, dobumaini koki. Darba drošībai svarīgas vietas - ierakumi, bunkuri, lieli akmeņi.

"Tam visam paralēli ir sistēma pakalpojumu sniedzēju paškontrolei. Respektīvi, viņi paši seko līdzi visām darbībām, un mēs viņus atbalstām ar padomu, mācībām. Ja viņi atrod vides vērtības, tad viņi tās var fiksēt un neplānot pievešanas ceļus jeb braukšanu ar mašīnu pa tādām vietām," norāda eksperts.

Pakalpojumu sniedzējs arī šo vietu apskata, ņemot vērā mežizstrādes norādījumus. "Piemēram, cirsma tiek sagatavota gadu vai divus iepriekš un šajā laikā arī cirsmā var kaut kas mainīties, piemēram, putns var izveidot ligzdu.

Lai šos aspektus iekļautu, LVM pakalpojumu sniedzējam nenosaka 100% rāmjus, bet gan ļauj pašam domāt līdzi, sekot un saprast, ko darīt un ko ne," norāda Inkins.

Tehnikai ir nozīme

"LVM izmanto visiem pieejamas iespējas, mūsu prasības nav nekas ārkārtējs. Izsludinot iepirkumus, jau tajos norādām dažādas gradācijas, piemēram, ir iepirkums par mežizstrādi augsnēs ar zemu nestspēju, piemēram, purvainās vietās.

Tādās vietās pieļaujams tehnikai būt ar kāpurķēdēm. Ir arī atsevišķs iepirkums, kur iegādājamies mazjaudas tehnikas – mašīnas, kas ir mazāka izmēra. Ir dažādi darba kombinācijas varianti, lai samazinātu ietekmi uz vidi.

LVM cenšas iegādāties attiecīgos pakalpojumus ar mašīnām, kas ir videi draudzīgākas un atstāj mazāku ietekmi," norāda eksperts.

Inkins stāsta, ka viss ir saistīts ar plānošanu. "Ja redzam, ka, veicot darbus, rodas kādas neparedzētas problēmas, darbus apturam un pārplānojam procesu, cik tas ir iespējams konkrētajā situācijā. Tas ir atkarīgs no situācijas un reģiona," skaidro mežizstrādes kvalitātes vadītājs.

Vaicājot par to, cik Latvija ir attīstīta šajā jomā, Inkins uzsver: "Esam ļoti attīstīti šajā jomā, cik nu tas ir iespējams. Latvijā kailcirtes vidējā platība ir divi hektāri. Piemēram, Zviedrijā šis cipars ir krietni lielāks."

Taujāts par nākotnes vīziju, mežizstrādes kvalitātes vadītājs stāsta, ka arvien pieprasītākas kļūst maza izmēra mašīnas, jo mežs tradicionāli ir tur, kur reljefs un augšanas apstākļi ir mazāk piemēroti lauksaimniecībai, – piemēram, zemās un purvainās vietās. 

"Lielo mašīnu ražotāji arvien vairāk gatavo lielākas un smagākas. Taču Latvijas gadījumā tas nav tik ļoti vajadzīgs," uzsver Inkins.

Meža apsaimniekošanas plāns

Viens no LVM stratēģiskajiem mērķiem ir palielināt apsaimniekojamo mežu devumu globālo klimata pārmaiņu mazināšanā. Tas sasaucas ar Latvijas apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti.

Šī ilgtermiņa mērķa sasniegšanai LVM veic pasākumus CO2 emisiju samazināšanai ražošanas procesos un CO2 piesaistes palielināšanai mežaudzēs, vienlaicīgi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides vērtību inventarizāciju.

LVM uzdevumi klimata mērķa sasniegšanai ietver mežizstrādes negatīvās ietekmes mazināšanu, saudzīgu mežizstrādi, novēršot risu veidošanos un CH4 emisijas no augsnes, kā arī saudzīgas mežizstrādes tehnoloģijas koksnes bojājumu samazināšanu un koksnes produktu iznākuma palielināšanu.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu