Ungārijas ministrs Korāna dedzināšanas akciju nosauc par nepieņemamu (1)

Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO valstis, kas nav ratificējušas Zviedrijas un Somijas lūgumus par uzņemšanu aliansē.

Zviedrijas policijas lēmums ļaut Stokholmā pie Turcijas vēstniecības rīkot labējo ekstrēmistu protesta akciju, kuras gaitā tika sadedzināta Korāna kopija, izraisījis sašutumu Ankarā.

Citas ticības svētās grāmatas sadedzināšana ir "nepieņemama", Budapeštā ar Turcijas ārlietu ministru Mevlitu Čavušoglu kopīgā preses konferencē sacīja Sijārto.

Apgalvojumi, ka šādu rīcību aizsargā "vārda brīvība", ir "muļķība", piebilda Sijārto, šādi izsakoties par Zviedrijas premjerministra paziņojumu pēc protesta akcijas.

"Iespējams viņiem [Zviedrijai] vajadzētu rīkoties nedaudz savādāk," ja viņi vēlas nodrošināt Ankaras atbalstu, sacīja Ungārijas ministrs.

Jaunu valstu uzņemšanai NATO nepieciešams visu 30 dalībvalstu atbalsts.

Turcija atteikusies ratificēt abu ziemeļvalstu lūgumus par uzņemšanu aliansē pamatā tāpēc, ka Zviedrija atsakās izdot vairākus desmitus cilvēku, ko Ankara tur aizdomās par saistību ar kurdu kaujiniekiem un 2016.gada neveiksmīgo puču.

Zviedrijā ir lielāka kurdu kopiena nekā Somijā, un tai ir nopietnākas domstarpības ar Ankaru.

Turcija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur sarunas par Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO.

Ungārijas opozīcija kritizē premjerministra Viktora Orbāna partiju "Fidesz", ka tā vilcinās ar balsojumu par ziemeļvalstu pieteikuma ratifikāciju.

Sijārto otrdien sacīja, ka Ungārijas parlaments nākammēnes lems par atbalstu Zviedrijas un Somijas lūgumiem par uzņemšanu NATO.

"Mums ir skaidra nostāja. Mēs atbalstām NATO paplašināšanu," sacīja Ungārijas ministrs.