Iespēju zeme Krievija: kurp dodas no Latvijas aizbēgušie disidenti? (16)

Šie «noderīgie idioti», nespējot atšķirt patiesu informāciju no meliem, atkārto dzirdēto sev pieejamajos informācijas kanālos.

Visu četru šajā rakstu sērijā apskatīto indivīdu aktivitātes ir šķietami nesaskaņotas un balstītas individuālā pieredzē, kur Latvijas varas iestādes vērsušās pret viņu pamattiesībām un pārliecību. Tas rada maldinošas vienprātības iespaidu.
Šie cilvēki identificējami kā grupa, kuras darbība vērsta uz sistemātisku Baltijas valstu diskreditāciju, radot iespaidu, ka viņu piedāvātā realitātes versija ir patiesa.

Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs TVNET tiešsaistes portālam KLIK skaidro, ka Kremļa propagandas kanālu atlasītos viltus ekspertus vieno pārliecība par Krievijas perspektīvas patiesumu. «Kremļa kontrolētie mediji intervijām speciāli atlasa rietumniekus, kuri ir noticējuši Kremļa propagandai. Intervijas ar šiem cilvēkiem ļauj radītu iespaidu, ka propagandas vēstījumi nāk nevis no Kremļa, bet ir plaši izplatīti Rietumos.» Lai palielinātu šo cilvēku viedokļu ticamību, Kremļa kanāli viņus piesaka kā pētniekus, ekspertus, kaut bieži šiem cilvēkiem nav atbilstošas izglītības. Tomēr dažkārt tiek intervēti arī «īsti» cilvēki, organizācijas. Piemēram, Kremļa mediji Rietumos speciāli intervē pacifistu organizācijas. «Tiek atlasīti cilvēki, kuriem nav nekāda saistība ar Kremļa propagandu, bet kuriem nepatīk karš kā tāds un kuri tādēļ ir pret karu Ukrainā, kritizē NATO par karu Afganistānā. Tomēr tikai viena viedokļa izcelšana un uzdošana par plaši Rietumos izplatītu nostāju nav žurnālistika. Tā ir ļoti efektīva manipulācijas metode.»

Hiršs turpina, skaidrojot, ka nozīmi dezinformācijas ticamībā spēlē arī sociālie tīkli. «Parasta cilvēka stāsts sociālajā tīklā daudziem var šķist kā daudz uzticamāks avots nekā Kremlis vai Putins. Tomēr bieži vien influenceri, piemēram, komentējot Ukrainā notiekošo, tikai atkārto Kremļa kontrolēto Krievijas mediju propagandu. Visas citas balsis sociālajos tīklos savukārt Kremlis apklusina. Krievijas blogerus un influencerus, kuri nepiekrīt Kremļa stāstiem par »speciālo operāciju«, sagaida policijas apmeklējums vai cietums.»

Turklāt bieži vien ticība Kremļa pasaules skatījumam ir dziļi iesakņojusies. Kremļa kontrolētie mediji desmitgadēm ir atkārtojuši negatīvos stāstus par ASV, NATO un arī Baltijas valstīm. Jo vairāk cilvēks patērējis šos medijus, jo dziļāk viņš dzīvo Kremļa radītajā alternatīvajā realitātē. Daļai krievvalodīgo jauniešu Kremlim labvēlīgus uzskatus palīdz nostiprināt Padomju Savienībā augušie vecāki un skolotāji, kuriem ir dziļi ieaudzināti PSRS laika uzskati par pasauli.

«Šādus desmitgadēm, reizēm visu dzīvi veidojušos, dziļi iesakņojušos uzskatus par pasauli, kur Krievija vienmēr ir labā un Rietumi vienmēr ļaunie, ir grūti un pat neiespējami izmainīt.»

Glābiņš Krievijā kā sapņa piepildījums

Visu TVNET aplūkoto "Kremļa draugu" sludinātajās idejās atrodamas līdzības. Pirmkārt un galvenokārt, viņi teju katrā intervijā vai sociālo tīklu ierakstā runā par to, cik slikta situācija ir Latvijā un cik laba tā ir Krievijā.

To aktivitātes ir mērķtiecīgi vērstas uz to, lai noniecinātu Latvijas valsti un sabiedrību, kā arī attaisnotu Krievijas īstenoto karu Ukrainā. Visas personas aktīvi sludina Kremļa izplatītos melus, diskreditējot Rietumu valstu, tostarp Latvijas, pārstāvētās vērtības.

Gan viltus eksperti, gan «rusofobijas upuri» runā par veiksmīgo glābšanos Krievijā, pozicionējot to kā brīvības un iespēju zemi. Ironiski, ka Alīna Gerliņa pat darbojas par prezidentālo platformu dēvētajā organizācijā «Krievija - iespēju zeme». «Krievijas sapnis» jeb ideja, ka dzīve Krievijā, iepretim dzīvei Latvijā, ir īsts sapņa piepildījums, caurstrāvo visu četru apskatīto personāžu teikto. Tādā veidā tiek īstenotas Kremļa intereses: radīt spriedzi un nedrošības sajūtu Latvijas, kā arī citu valstu sabiedrībās. Paši piepildījuši šo sapni, propagandas izplatītāji rūpējas, lai Krievijas idejas sasniegtu pēc iespējas vairāk dzirdīgu ausu, tādējādi noturot tās ietekmes sfērā pēc iespējas lielāku krievvalodīgo iedzīvotāju daļu ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs.

Lai gan propaganda mērķēta uz visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem, noprotams, ka īpaši svarīgi Kremlim ir sasniegt tieši jauniešu auditoriju. Kremlis tiecas atainot Krieviju kā drošo patvērumu un iespēju zemi visiem, kuri cieš no iedomātas rusofobijas vai nacisma, vai fašisma, piedāvājot tādas lietas kā bezmaksas mācības augstskolās, rīkojot tādus pasākumus kā «Krievijas līderi», kā arī izmantojot citus TVNET aplūkoto propagandistu popularizētos Kremļa maigās varas instrumentus.

Ņemot vērā, ka pēdējos gados gan Valsts drošības dienests, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pievērš pastiprinātu uzmanību un pat slēdz Krievijas oficiālos propagandas kanālus, sociālajos tīklos aktīvi jaunieši ir iedarbīgs instruments Kremļa rokās. 

Tā tiek popularizēta ideja par Krieviju kā glābiņu visiem cietējiem. Tā, piemēram, Viktorija Matule, kas sevi pozicionē kā politisko bēgli un aktīvi izplata Latvijas valsti noniecinošas ziņas, vasarā pārcēlusies sākumā uz Baltkrieviju un tālāk devusies uz Krieviju, kur, iespējams, atrodas joprojām.