Drīz apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas, ko agresors bija iecerējis kā "vieglu pastaigu", ilgst jau 11 mēnešus un bez redzamām izredzēm gūt panākumus. Mēģinot palielināt izredzes, Kremlis nesen atkal nomainīja tā dēvētās "speciālās operācijas" vadītājus. TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK sīkāk pēta jaunos komandierus - kas un kā mainīsies frontē, kā arī procesus Krievijas elites iekšienē. Pirmā daļa ir veltīta sauszemes spēku galvenā štāba priekšniekam, ģenerālim Aleksandram Lapinam.

Tāpat kā par vairākām augsta ranga Krievijas militārpersonām, par Lapinu nav zināms daudz. Viņš dzimis 1964. gadā parastā strādnieku ģimenē. Pēc vidusskolas iestājās Kazaņas Ķīmijas tehnoloģiju institūtā, taču jau nākamajā gadā sāka dienēt pretgaisa aizsardzības spēkos. Pēc armijas viņš atgriezās augstskolā, šoreiz jau Kazaņas tanku tehnikumā, ko pabeidza 1988. gadā.

Vēlāk Lapins dienēja dažādās divīzijās un reģionos, ar laiku kāpjot pa karjeras kāpnēm. 2009. gadā viņš absolvēja Krievijas Ģenerālštāba akadēmiju un teju uzreiz kļuva par 58. armijas komandiera vietnieku. Lai gan šī epizode ģenerāļa biogrāfijā pirmajā acu uzmetienā varētu likties mazsvarīga, jāatzīmē, ka šī vienība bija viena no aktīvākajām abos Čečenijas karos.

Lai gan Lapins jau divas desmitgades šādā vai tādā veidā piedalījās bruņotos konfliktos, viņu lielākoties pazina tikai šaurās ekspertu aprindās. Situācija mainījās 2014. gada 17. jūlijā, kad virs tā saucamās Doneckas tautas republikas tika notriekts “Boeing” MH17. Starptautiskās izmeklēšanas gaitā tika secināts, ka raķešu komplekss “Buk”, ar kuru iznīcināja pasažieru lidmašīnu, piegādāts no 53. zenītraķešu brigādes bāzes. Šī vienība bija 20. gvardes armijas sastāvā, kuras priekšgalā bija tieši Lapins.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X