Polija izvirzījusies kā līdere dažāda atbalsta sniegšanā Ukrainai, taču pirms kara Poliju publiski kritizēja par mediju un tiesiskajiem ierobežojumiem. Vai šī plaisa ar pārējo ES ir zudusi vai uz laiku atlikta, stāsta politiķi.
"Polija pēdējā gada laikā ir mērķtiecīgi centusies panākt progresu savas likumdošanas sakārtošanā, to jautājumu atrisināšanā, kur tiek norādīts uz neatbilstību Eiropas normām. Polija ir ieraudzījusi, cik svarīgi ir būt vienotiem ar ES," pauž Saeimas priekšsēdētāja biedre.
Tāpēc politiķe uzsver, ka nav runa par vērtību "nolikšanu malā", Polija ir ieraudzījusi, cik svarīgi būt vienotiem ar ES un neveidot konfliktu.
Kalniņa-Lukaševica skaidro, ka kādu laiku bija redzēta līdzība starp Poliju un Ungāriju.
"Šobrīd ir redzama ļoti liela atšķirība – ir Polija, kas absolūti atbalsta Ukrainu, un Ungārija, kas ļoti dažādos jautājumos vēl vairāk nodalās no kopīgām Eiropas vērtībām," atzīst politiķe.
Sprūds atzīst, ka Polijas sabiedrība ir proeiropeiska, tāpēc, pat ja iekšpolitika ir spēlējusi lomu uztverē par Eiropas Savienību, tā nav vēlējusies izstāties no ES.