Faktomāts ⟩ Vai Latvijā ir augstākās elektrības cenas Eiropā un otrā lielākā PVN likme pārtikai pasaulē? (36)

Ierakstā, ar kuru dalījušies vairāk nekā 300 cilvēku, Jeremejevs norāda, ka Latvijā ir:

Jeremejevs minētos argumentus izmanto, lai atainotu Krišjāņa Kariņa vadīto valdību darbu kā neveiksmīgu. TVNET sazinājās ar pašu Jeremejevu, lai noskaidrotu, kādos informācijas avotos viņš balstījis savus apgalvojumus, taču atbildi nesaņēma. Ņemot vērā, ka trīs no apgalvojumiem - par uzpūstajām medikamentu cenām, "aplaupošo" nekustamā īpašuma nodokli un augstākajiem autotransporta nodokļiem Baltijā - nav skaidri saprotami, TVNET faktu pārbaudes projekts Faktomāts pārbaudīja pārējos Jeremejeva argumentus un secināja, ka tie ir maldinoši vai nav patiesi.

Saskaņā ar organizācijas OECD apkopoto informāciju Latvijā nav otrā lielākā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme ēdienam, kā norādījis Jeremejevs. Nav saprotams, ar kurām valstīm viņš ir salīdzinājis un attiecīgi - kurā valstī, viņaprāt, ir lielākā PVN likme pārtikai. OECD apkopotā informācija liecina, ka PVN likme 21% ierindo Latviju apmēram pa vidu starp visām organizācijas dalībvalstīm. Kamēr atsevišķās valstīs ieviesta samazināta PVN likme pamata pārtikas produktiem (produktu daudzums un veids katras valsts "pamata" pakās ir atšķirīgs), tikai dažām OECD valstīm ir noteikta zemāka PVN likme pilnīgi visiem pārtikas produktiem. Piemēram, lielākā PVN likme ir Ungārijā (27%), tur valsts noteikusi samazinātu PVN likmi tikai pārsvarā svaigās gaļas un zivju produktiem. Savukārt nedaudz lielāka PVN likme par Latviju ir Polijā (23%), un arī tur samazināta likme tiek noteikta tikai konkrētām produktu grupām. Tā ka secināms, ka Jeremejeva apgalvojums ir maldinošs: lai gan PVN likme ir salīdzinoši augsta, daudzviet tā ir augstāka un samazināta tikai atsevišķām produktu grupām.

Jeremejevs arī apgalvo, ka Latvijā ir lielākās elektroenerģijas cenas "pie lētās Daugavas HES saražotās elektroenerģijas". Arī šoreiz Jeremejevs izsaka maldinošu apgalvojumu, jo Eiropas Savienības oficiālajā statistikas "Eurostat" publicētie dati liecina par pretējo. "Eurostat" aprēķini rāda, ka lielākā elektroenerģijas cena 2022.gada pirmajā pusgadā bijusi Dānijā, kur vidēji par kilovatstundu iedzīvotājiem bijis jāmaksā 45 centi. Savukārt aprēķinātā vidējā cena Latvijas iedzīvotājiem bija 22 centi par kilovatstundu. Turklāt te jāmin, ka Latvijas iedzīvotāji 2022.gada pirmajā pusgadā par elektrību maksājuši pat mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kas saskaņā ar "Eurostat" datiem bija 25 centi par kilovatstundu. Maz ticams, ka aprēķini par otro pusgadu ierindos Latviju pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm.

Arī valsts ārējais parāds nesasniedz Jeremejeva nosauktos 18 miljardus. Pēc pēdējiem publicētajiem Valsts kases datiem, valsts ārējais parāds 2022.gada ceturtajā ceturksnī bijis 14,4 miljardi eiro. Arī valsts kopējais parāds nesasniedz 18 miljardus - pēc pēdējiem datiem tas ir 16,7 miljardi eiro.

Tātad Jeremejeva apgalvojumi ir maldinoši, jo tiem trūkst konteksta vai tie ir apzināti sagrozīti.