/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2023/02/02/15115879t1h7527.jpg)
Krievija pagājušajā gadā piedzīvojusi straujāko kritumu britu izdevuma “The Economist” pētījumu un analītikas struktūrvienības “Economist Intelligence Unit” (EIU) veidotajā ikgadējā demokrātijas indeksā.
Krievija piedzīvojusi straujāko kritumu globālajā demokrātijas indeksā (4)
Krievija gada laikā zaudējusi 22 pozīcijas un ieņem 146. vietu no 167 reitingā iekļautajām valstīm.
“Krievija nodemonstrējusi straujāko kritumu reitingā no visām valstīm. Tās iebrukumu Ukrainā pavadīja totālas represijas un cenzūra pašā Krievijā. Krievija jau sen virzās prom no demokrātijas un šobrīd iegūst daudzas diktatūrai raksturīgas iezīmes,” teikts EIU paziņojumā.
Demokrātijas indeksu EIU veido kopš 2006.gada un tajā tiek sarindotas vairāk nekā 160 pasaules valstis.
Pētījumā apskatītās valstis sadalītas četrās kategorijās pēc valsts iekārtas stāvokļa - pilnvērtīgas demokrātijas, demokrātijas ar trūkumiem, hibrīdrežīmi un autoritāri režīmi.
Par pilnvērtīgām demokrātijām EIU indeksā atzītas 24 valstis, kas aptver 8% no pasaules iedzīvotāju kopskaita. Kā demokrātijas ar trūkumiem novērtētas 48 pasaules valstis, kurās dzīvo 37% pasaules iedzīvotāju. Par hibrīdrežīmiem atzītas 36 valstis, kurās dzīvo 18% pasaules iedzīvotāju.
Savukārt par autoritāriem režīmiem pasludinātas 59 valstis, kurās dzīvo 37% pasaules iedzīvotāju.
Visaugstākais demokrātijas līmenis ir Norvēģijā, Jaunzēlandē un Islandē, bet pēdējās vietas demokrātijas indeksā ieņem Ziemeļkoreja, Mjanma un Afganistāna.