Sievietēm vienmēr jāpakļaujas „ģimenes miera seksa kodeksam“ un jādara tā, kā laulātais vēlas. Viņš (attiecīgi) nekad nav gatavs tīrīt māju vai mazgāt traukus. Tā ziņo klasiskā mācību literatūra šajā jomā. Vai ir arī citas instrukciju grāmatas par šo tēmu? Jā, pilna bibliotēka sadaļā – daiļliteratūra ar padomiem: preciet tikai to, ko ļoti mīlat, “saglabājiet mīlestību visu mūžu“ utt. Taču šad tad tiek izdoti apcerējumi, kas ļoti atgādina savādas un neierastas pašapkalpošanās instrukcijas ģimenes dzīvei un pieļauj, ka arī citādi var izveidot garu un laimīgu mūžu. Divas no tām apskatīsim. Gerija Čepmena vecā labā „Mīlestības piecas valodas“ ir mazs mēģinājums šajā laimes cementēšanas trasē. Turpretī Vesna Perkopiča nodarbojas ar spridzināšanu.

Gandrīz katram no mums dzīves laikā nākas izlemt, vai pakļauties mirkļa kaislībai, vai iztikt savā dzīvē bez seksuālas aizraušanās epizodēm. Līdz beidzot nonākam pie secinājuma, ka abas šīs lietas ideāli savienot laulībā nav iespējams. Jo mēs zinām, ka tā darīt nav labi. Tas ir pārkāpums, tātad – noziegums. Vai tomēr taisnība ir Vesnai Perkopičai, kura uzskata, ka ir beidzot jāuzspridzina tieši tās normas, kuras būvē mūsu priekšstatu par laimīgu ģimeni?

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X