Vai Kiršteinam taisnība par klimata pārmaiņām un atjaunīgajiem resursiem? (18)

Dažas dienas pēc garās uzstāšanās debatēs Kiršteins uzrunu nedaudz papildinātā veidā pārpublicēja savā Facebook profilā, kur ar to dalījās ap 300 cilvēku. Re:Check pārbaudīja viņa pausto Saeimas sēdē un Facebook ierakstā.

Vai visas naftas sadedzināšana nemainītu klimatu?

Nav taisnība

Kiršteins apgalvo:

“Upsalas Universitātes pētījumā ir pierādīts: ja pat vienā mirklī tiktu sadedzināti visi pasaules naftas krājumi, klimats neizmainītos pat par simtdaļu grādu no tā.”

Sarunā ar Re:Check Kiršteins norādīja, ka informāciju smēlies ekonomista Stīvena Lība 2009. gada grāmatā “Spēle galā” (angliski Stephen Leeb, Game Over). Re:Check Lība grāmatas angļu valodas izdevumā atrada, ka viņš atsaucas uz kādu populārzinātniskās tīmekļa vietnes New Scientist 2003. gada rakstu, kurā stāstīts par Upsalas Universitātes pētnieku prognozēm par pasaules naftas un dabasgāzes rezervēm. Lībs grāmatā šo rakstu gan atspoguļo pavisam citā kontekstā nekā Kiršteins. Proti, viņš norāda, ka saskaņā ar Upsalas pētnieku brīdinājumu, pasaules atlikušās naftas rezerves ir pat par 80% mazākas nekā domāts iepriekš (Upsalas pētnieku aplēses ir par 30–80% mazākas rezerves) un to sadedzināšana nepaspētu radīt tik daudz CO2, lai ietekmētu klimatu. Lībs arī norāda, ka tas nav nekas pozitīvs un, pārejot no naftas un gāzes kurināšanas uz oglēm, emisijas uzkarsēs atmosfēru un radīs vēl lielāku gaisa piesārņojumu.

Upsalas pētnieki detalizēti apskata dažādas ANO IPCC prognozes par fosilā kurināmā pieejamību, lietošanu un to radītajām emisijām. Taču paši Upsalas pētnieki nav teikuši, ka visu naftas krājumu sadedzināšana nemainītu vidējo globālo temperatūru; viņi to arī neraksta savā 2010. gada publikācijā, kurā apraksta 2003. gadā minētos rezultātus.

Pētījumus par visas naftas sadedzināšanu Re:Check zinātniskās literatūras rīkā Google Scholar neatrada. Taču pētnieki žurnālā Nature Climate Change raksta, ka visu pasaules fosilā kurināmā rezervju sadedzināšana saražotu aptuveni piecus triljonus tonnu oglekļa, kas galvenokārt būtu CO2 formā. Pēc viņu simulācijām, tas palielinātu globālo vidējo temperatūru par 6,4–9,5 Celsija grādiem. Savukārt Arktikā vidējā temperatūra palielinātos par 14,7–19,5°C.

Citi pētnieki apskata, kā fosilā kurināmā rezervju sadedzināšana ietekmētu jūras līmeni. Viņu simulācijas parāda, ka, ja iepriekšminētie pieci triljoni tiktu izlietoti nākamās tūkstošgades laikā, jūras līmenis paceltos par vairāk nekā desmit metriem. Jau NASA paredzētā jūras līmeņa pacelšanās par 7,6–22,8 centimetriem šā gadsimta laikā apdraud krastu teritorijas, piemēram, pilsētas un aramzemi.

Vai atjaunīgā enerģija ir videi kaitīgāka?

Trūkst konteksta

Kiršteins piemin Bila Geitsa grāmatu “Klimats. Kā novērst katastrofu” un vedina domāt, ka atjaunīgo resursu tehnoloģiju ražošana ir videi nedraudzīgāka nekā fosilā kurināmā ieguve un izmantošana:

“Ir tāda ļoti laba grāmata, ko vajadzētu varbūt ārlietu ministram paskatīties, varbūt paskatīties mūsu premjeram, ko sauc “Bils Geitss – Klimats. Kā novērst katastrofu?”. Un tur ir interesanti dati, ka nav nekas tik netīrs kā betona ražošana, kā tērauda ražošana, raktuves, milzīgi Dienvidkorejā ražoti pašizgāzēji simtstonnīgi, kurus, lai ražotu, jāpatērē milzīgs daudzums fosilās enerģijas, milzīgs daudzums saldūdens un tā tālāk.”

Re:Check pārbaudīja Geitsa grāmatu un secināja, ka šādos vārdos par betona, tērauda un rūdas ieguvi tajā nav runāts. Geitss norāda, ka saules un vēja enerģijas tehnoloģijās nepieciešams ieguldīt vairāk šo un citu materiālu; to debatēs pieminēja arī Kiršteins. Taču bez papildu konteksta tas daudz neizsaka par vienu vai otru tehnoloģiju kaitējumu videi.

Atšķirībā no fosilā kurināmā dedzināšanas, vēja ģeneratori un saules paneļi tiešā veidā nerada CO2, taču izmeši rodas, kad tiek izgatavota to infrastruktūra un iegūti tai nepieciešamie materiāli. ANO IPCC 2014. gada ziņojumā ir salīdzināta dažādu elektroenerģijas iegūšanas veidu ietekme uz vidi visā dzīves ciklā. IPCC secina, ka atjaunīgās elektroenerģijas tehnoloģijas uz vienu kilovatstundu elektroenerģijas rada mazāk CO2 emisiju nekā elektroenerģijas ražošana ar fosilo kurināmo.

Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī citi pētnieki, piemēram, 2017. un 2014. gadā. Turklāt 2014. gada pētījumā žurnālā PNAS Environmental Science tika secināts, ka pilnā dzīves ciklā saules un vēja enerģijas tehnoloģijas uz vienu un to pašu enerģijas daudzumu rada mazāku gaisa un saldūdens piesārņojumu, kā arī mazāku eitrofikāciju jeb pārmērīgu barības vielu nonākšanu ūdens tilpēs. Pētnieki gan norāda, ka nākotnē iespaids uz vidi varētu palielināties, jo pasaulē arvien mazāk paliek rūdas, kurā ir daudz vara. Tādēļ nākotnē metāla ieguvei nāksies izmantot arī izrakteņus, un līdz ar to nāktos veidot vairāk raktuvju. Jāpiebilst, ka, lai gan atjaunīgās enerģijas ieguve daudzos aspektos ir labāka par fosilā kurināmā izmantošanu, tā nav perfekta un bez ietekmes uz vidi. Piemēram, citi pētnieki apgalvo, ka nepieciešamo resursu ieguve būtiski apdraud bioloģisko daudzveidību.

Kiršteins maldus par dažādu elektroenerģijas ieguves veidu ietekmi uz vidi izplatījis jau agrāk. Piemēram, pērn decembrī par tiem rakstīja LSM Melu detektors.

Vai AES Latvijā izmaksātu piecus miljardus?

Trūkst konteksta

Kiršteins izteicās arī par vēja parku un atomelektrostaciju izmaksām:

“Mēs lasām, ka “Latvenergo” kopā ar Igauniju 20 gados būvēs vēja parkus jūrā ar 1000 megavatu jaudu, un tas maksās kādus piecus miljardus eiro. Ziniet, Westinghouse ASV par pieciem miljardiem uzbūvētu mums jaunu atomelektrostaciju. Nevis to mazo, modulāro, bet lielo, kārtīgo.”

Sarunā ar Re:Check Kiršteins stāstīja, ka viņš informāciju par vēja parku izmaksām smēlies no rakstiem, kurus patlaban neatceras; tas esot bijis pasen. Viņš norādīja, ka runāja par vēja parkiem pie Sāmsalas un Pāvilostas, proti, par Latvijas un Igaunijas kopējo projektu Elwind. No Latvijas puses par projektu ir atbildīga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Aģentūras direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde skaidro, ka “kopējās projekta izmaksas šobrīd ir grūti novērtēt”, bet abu valstu kopējās izmaksas varētu sasniegt vairākus miljardus eiro un tos galvenokārt segs projekta attīstītājs, kurš izsoles ceļā iegūs tiesības būvēt vēja parku.

Kiršteina aplēses, ka lielā atomelektrostacija Latvijai varētu izmaksāt piecus miljardus, ir apšaubāmas. Viņa minētais uzņēmums Westinghouse būvēs atomelektrostaciju Polijā, un tas valstij varētu izmaksāt aptuveni 20 miljardus eiro, pērnā gada nogalē paziņoja Polijas premjers. Re:Check deputātam īsziņā jautāja, kur viņš atradis informāciju par iespējamajām atomelektrostacijas izmaksām, bet atbildi nesaņēma.

Vai saules paneļi ir efektīvi tikai Dienvideiropā?

Drīzāk nav taisnība

Kiršteins arī runāja par Eiropas Komisijas iniciatīvu aprīkot jaunuzceltās ēkas ar saules paneļiem. Viņš vedināja domāt, ka šāds plāns būtu efektīvs tikai Dienvideiropas valstīs, un sacīja:

“Mīļie cilvēki, to saules paneļu jaudu, tos 10 kilovatus jūs dabūsiet divas stundas jūnija vidū. Jūs jau viņas pat augustā nedabūsiet ne rītā, ne vakarā. Nerunājot nemaz par oktobri, novembri, decembri, janvāri utt. Tātad par milzīgu naudu mums piedāvā Eiropas Komisija, nevis Maroka un Portugāle.”

Lai gan saules paneļu ražotspēja ziemas mēnešos sarūk, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Enerģētikas institūta pētniece Laila Zemīte stāsta, ka to zemā efektivitāte Latvijas apstākļos esot mīts. Saules paneļi elektroenerģiju ražo gan mākoņainā, gan saulainā laikā, kā ziemā, tā vasarā. Ziemeļeiropas valstīs saražojamais saules enerģijas apjoms ir tikai par 10% mazāks nekā, piemēram, Vācijas dienvidos vai Francijā. Turklāt Latvijā saules enerģijas ražošanas potenciāls ir lielāks nekā, piemēram, Lielbritānijā un Zviedrijā, kur tāpāt šī tehnoloģija ir ekonomiski un tehniski pamatota.

Turklāt Latvijā spēkā ir neto sistēma, kas ļauj lietotājam pāri palikušo elektroenerģiju, kas, piemēram, saražota saulainā laikā, nodot sadales sistēmas operatora elektrotīklā, kur tā tiek “uzkrāta”. Nepieciešamības gadījumā, piemēram, ziemā iepriekš nodotās elektrības apjomu lietotājs saņem atpakaļ, proti, tā tiek ieskaitīta viņa nākamā mēneša norēķina periodā (šogad šo kārtību paredzēts mainīt, nodoto elektrību pārrēķinot naudas izteiksmē).

Kas visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas?

Nav taisnība

Facebook ierakstā deputāts stāsta:

“CO2 palielināšanās atmosfērā nav klimata sasilšanas cēlonis, bet tikai sekas citiem procesiem, ko cilvēki diemžēl nekādi nespēj ietekmēt.”

Kiršteinam nav taisnība. CO2 koncentrācijas palielināšanās atmosfērā ir vainojama tajā, ka palielinās vidējā globālā temperatūra. To, ka siltumnīcefekta gāzes, tostarp CO2, izraisa klimata pārmaiņas, apstiprina teju visa zinātniskā literatūra. Piemēram, 2021. gadā žurnālā Environmental Research Letters zinātnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītus pētījumu un izanalizēja nejauši izvēlētu 3000 pētījumu izlasi. Viņi secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina, ka cilvēku darbības radītās siltumnīcefekta gāzes būtiski veicina klimata pārmaiņas.

Kolumbijas Universitātes informatīvajos materiālos paskaidrots, kā tas notiek. Kad Saules starojums sasniedz Zemi, daļa tiek absorbēta un atstarota atpakaļ kā infrasarkanais starojums (neredzams starojums, ko jūtam kā siltumu). Kad infrasarkanais starojums no Zemes virsmas nonāk atmosfērā, tas saskaras ar atmosfēras molekulām. Dažas no šīm molekulām, piemēram, skābeklis un slāpeklis, netraucē starojumam nonākt atpakaļ visumā. Taču atmosfērā ir arī tā sauktās siltumnīcefekta gāzes, piemēram, CO2 un metāns (CH4), kas starojumu “noķer”, un daļu atdod visumam, bet daļu – atgriež atpakaļ uz Zemes. Jo atmosfērā vairāk siltumnīcefekta gāzu, jo mazāk infrasarkanās radiācijas nonāk Visumā, un Zeme vairāk sasilst.

Tālāk ierakstā deputāts stāsta, ka klimata pārmaiņu galvenie cēloņi ir Saules aktivitāte un okeānu vulkānu zemūdens lavas izplūdes:

“Klimata aktīvisti neskata klimata izmaiņas tūkstošu gadu periodā, bet tikai pēdējā simtgadē un ignorē galvenos izmaiņu cēloņus – saules aktivitāti vai kontinentālo plātņu kustību izraisīto vulkānisko okeānu zemūdens lavas izplūdi, ūdens sasilšanu un iztvaikošanu.”

Secinājumus par cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām izsaka nevis aktīvisti, bet zinātnieki – klimata pētnieki. Saules aktivitāte nav galvenais klimata pārmaiņu cēlonis. ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA) skaidro, ka kopš 19. gadsimta beigām ar izmaiņām Saules aktivitātē var izskaidrot tikai 0,1°C no 1°C vidējās globālās temperatūras kāpuma. Turklāt kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad globālā sasilšana notikusi īpaši strauji, Saules aktivitāte ir samazinājusies. Līdzīgus skaidrojumus sniedz arī NASA un Lielbritānijas Zinātnes akadēmija.

NOAA arī norāda, ka, ja klimata pārmaiņās galvenokārt būtu vainojama Saule, uzsilt vajadzētu visiem Zemes atmosfēras slāņiem, taču tā nenotiek. Patlaban novērojams, ka atmosfēras augšējā daļa atdziest, bet zemākā daļa, kur uzkrājas siltumnīcefekta gāzes, uzkarst.

Kiršteinam arī nav taisnība par vulkāniem – iemesls, kādēļ zemūdens vulkāni ietekmē klimatu, ir nevis ūdens sasildīšana ar lavu, bet izmeši, kas rodas izvirduma laikā. Taču, salīdzinot ar cilvēku darbību, to iespaids ir pavisam neliels. ASV Ģeoloģijas dienests (USGS) skaidro, ka gada laikā visu virszemes un zemūdens vulkānu izvirdumu kopējās CO2 emisijas ir aptuveni 0,13–0,44 gigatonnas. Salīdzinājumam – 2021. gadā cilvēku radītās CO2 emisijas bija 37,9 gigatonnu apmērā jeb 86–291 reizi vairāk nekā gada laikā rada visi pasaules vulkāni.

Secinājums: Aleksandrs Kiršteins (NA) Saeimas ārpolitikas debatēs izplatīja maldinošu informāciju par klimatu un atjaunīgajiem resursiem. Viņa minētie Upsalas pētnieki apgalvojuši, ka pasaules naftas rezerves ir mazākas, nekā domāts iepriekš, nevis, ka to ir par maz, lai izraisītu klimata pārmaiņas. Pat ņemot vērā uzbūvei nepieciešamos materiālus, atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu, mazāk piesārņo gaisu un saldūdeni. Ir apšaubāmi, ka uzņēmums Westinghouse Latvijā varētu uzbūvēt atomelektrostaciju par pieciem miljardiem eiro; Polijai tas izmaksās aptuveni divdesmit. Lai gan Ziemeļeiropas valstīs saražojamais saules enerģijas apjoms ir mazāks nekā Dienvideiropā, tās ieguve tik un tā ir ekonomiski un tehniski pamatota. Siltumnīcefekta gāzes izraisa klimata pārmaiņas, un ne Saules aktivitāte, ne vulkānu izvirdumi nav klimata pārmaiņu galvenais cēlonis.