/nginx/o/2023/02/05/15121203t1h6fd7.jpg)
Rīgas pilsētas tiesā tuvojas beigām tiesas izmeklēšana lietā, kurā Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts par iespējamo liecinieka, “Trasta Komercbankas” (TKB) akcionāra Igora Buimistera, ietekmēšanu. Tomēr šīs nedēļas notikumi tiesas zālē prokurorei Dženai Andersonai radīja iespaidu, ka Rimšēviča aizstāvība mēģinot procesu apzināti vilcināt, viņa norādīja Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto”.
Piemēram, Rimšēviča advokāti pauda vēlmi veikt DNS ekspertīzi aizstāvības liecinieka tiesā pēkšņi izvilktai papīra lapai, kas it kā esot kāda dokumenta kopija, ko viņam esot iesniedzis Buimisters. Šāda ekspertīze lietas skatīšanu aizkavētu vēl vismaz par pusgadu, uzskata prokurore.
Lietu, kurā par liecinieka – bijušā baņķiera, nu jau nelaiķa Igora Buimistera – nelikumīgu iespaidošanu apsūdzēti Rimšēvičs un uzņēmējs Uģis Tabors, Rīgas pilsētas tiesa jau skata gandrīz gadu. Rimšēvičs liecinieka nelikumīgo iespaidošanu esot organizējis un vadījis, bet Tabors ar Buimisteru ticies, rādījis priekšā jaunās liecības, kuras būtu jāapstiprina pie notāra, un solījis atlīdzību par Rimšēvičam labvēlīgāku nepatieso liecību došanu. 2021. gada vasarā Buimisters par to vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas uzsāka kriminālprocesu.
Par saziņu ar Taboru Buimisters vairākkārt liecinājis KNAB. Pāris nedēļu pirms viņa nāves, 2021. gada augustā sniegtajās liecībās, kuras iepriekš tika nolasītas tiesā, eksbaņkieris atklāja, ka Tabora pēdējā apsolītā summa bija 25 tūkstoši eiro. Lai to saņemtu, Buimisteram kukuļošanas lietā būtu jāstāsta, ka Kamčatkas makšķerēšanas braucienu Rimšēvičam patiesībā apmaksājis viņa draugs Valērijs Maligins. Tāpat bijušajam “Trasta Komercbankas” prezidentam jaunajās liecībās būtu jāapgalvo, ka “Norvik” bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs viņam piedāvājis par atlīdzību liecināt pret Rimšēviču.
Savukārt viņa aizstāvība kopš procesa sākuma uzturēja versiju, ka patiesībā Buimisters esot vēlējies no Rimšēviča saņemt naudu par to, lai beidzot sāktu stāstīt taisnību par notikumiem Kamčatkā. Šonedēļ tiesā tika nopratināts aizstāvības liecinieks – advokāta darbību šobrīd apturējušais jurists Vents Vidžus. Viņš apgalvoja, ka 2021. gada maijā viņam pazīstamais Buimisters esot atnācis uz viņa biroju ar kādu kopiju rokās.
“Tad viņš man saka: “Vent, man ir viens dokuments līdzi, kas tevi patīkami pārsteigs. Ne tikai tevi, bet arī, protams, Ilmāru.” Un viņš man nolika uz galda, kā es sapratu, papildu liecības, krimināllietas numuru es neatceros, 2018. gada kriminālprocess. Nu, es paskatījos, palasīju un saku: “Un tālāk?” Viņš saka: “Tu zini, es esmu nolēmis ar šo dokumentu iet pie notāra ar savu advokātu un apstiprināt šīs liecības un iesniegt prokuratūrai”,”
par sarunu ar Buimisteru liecināja Vidžus.
Nākamajā dienā Vidžus esot sazvanījis Rimšēviču un aizbraucis uz viņa māju Langstiņos, kur esot notikusi šāda saruna:
“Un viņš apskatījās un teica: “Vai es drīkstu nokopēt?” Es teicu: “Jā, protams.” Viņš to paņēma, nokopēja un pateica arī tādus vārdus: “To jau visu vajadzēja, protams, agrāk darīt.” Es teicu: “Nu, acīmredzot, Igoram Buimisteram nostrādāja sirdsapziņa, viņš saprata, ka ir negodprātīgi rīkojies un ir, lūk, sagatavojis šāda veida dokumentu par atzīšanos kriminālprocesā, kā patiesībā viss ir bijis.””
Saskaņā ar Vidužus stāstīto, papīra saturs īsumā bijis šāds – nekādu naudas darījumu ar Rimšēviču Buimisteram neesot bijis, bet iepriekš sniegtās liecības esot nepatiesas. Vidžus uz īsu brīdi parādīja “de facto” kopiju, ko bija paņēmis līdzi uz tiesu – zem puslapas krieviski drukāta teksta redzams kāds grūti izšķirams paraksts.
Tomēr Rimšēviča advokātu Normundu Duļevski šī papīra lapa acīmredzami iedvesmoja. Pavaicājis Vidžum, vai viņš kopiju neesot speciāli tīrījis no pirkstu nospiedumiem un DNS paraugiem, Duļevskis vērsās pie tiesas:
“Es lūgtu tomēr no liecinieka šo te kopiju izņemt, lai tālāk, iespējams, sniegtu lūgumu arī par DNS un pirkstu nospiedumu ekspertīzes veikšanu, jo, iespējams, tur ir saglabājušies Igora Buimistera pirkstu nospiedumi vai DNS parauga pēdas.”
Tomēr tiesa lūgumu izņemt no Vidžus pie viņa it kā divus gadus sabijušo dokumentu noraidīja. Šim lēmumam piekrīt arī prokurore Džena Andersone.
“Valsts apsūdzības ieskatā tas ir diezgan absurdi – pieteikt šāda veida lūgumus. Pirmkārt jau tādam papīra gabalam, kas tiek atnests nezin, no kurienes... Kā jau es norādīju tiesas sēdē, es uzskatu to par tiesvedības novilcināšanu vai par procesa apzinātu novilcināšanu,” sarunā ar “de facto” pauda prokurore.
Prokurore norāda, ka lietā vēl atlicis pabeigt pratināt vienu liecinieku un izlemt par divu aizstāvības liecinieku nopratināšanu. Februārī nozīmētas vairākas sēdes, tāpēc teorētiski drīz varētu sākt debates. Savukārt DNS ekspertīze prasītu vismaz pusgadu, turklāt tā būtu jāveic kopijai, par kuras oriģināla atrašanās vietu neviens neko nevarot pateikt.
Vidžus apgalvo, ka sniegt liecību gribējis, jo viņam kā juristam neesot pieņemama pret Rimšēviču vērstā netaisnība. Viņš pats gan šobrīd ir uz apsūdzēto sola kādā citā procesā par krāpšanu lielā apmērā un sutenerismu.
Savas apsūdzības būtību Vidžus “de facto” komentēt atteicās:
“Nepamatoti apsūdzēts! Es vēlreiz to saku un teikšu to arī uz priekšu, jo nav pilnīgs pamats šai sakarā, ja šādā veidā veikt šīs procesuālās darbības, kuras netika iepriekš arī pārbaudītas, kā pienākas, un tā jau būs cita saruna.”
“de facto” zināms, ka process pret viņu tika sākts 2019. gadā par deviņus gadus veciem notikumiem. Lietas fabula īsumā – 2013. gada rudenī Vidžus esot uzzinājis, ka vīrs un sieva, kuriem piederējuši pāris erotiskās masāžas salonu, nonākuši apcietinājumā. Viņš abus apmeklējis – katru savā cietumā – un paprasījis 50 tūkstošus latu par to, lai ar savu sakaru palīdzību viņus no lietas un cietuma atpestītu. Zināms par to kļuva tikai pēc tam, kad suteneru pāris pēc vairākiem gadiem tika aizturēti atkal, un bijuši pārsteigti, jo viņiem ticis solīts, ka varēs darboties bez problēmām. Turklāt 2013. gada nogalē Vidžus dažus mēnešus ar kādas apcietināto radinieces starpniecību esot regulāri iekasējis naudu no viena šāda salona darbiniecēm.
Nākamā tiesas sēde Vidžus lietā paredzēta februāra beigās. Tikmēr prokurore Andersone apņēmusies debatēs lūgt tiesai pieņemt blakuslēmumu, lai sāktu pret Vidžu kriminālprocesu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.