Eiropas Komisijas un Eiropadomes prezidenta vizīte Kijivā ir skaidra zīme Krievijai. Eiropas Savienība ir apliecinājusi savu ticību Ukrainai gan morāliem, gan finansiāliem un materiāliem līdzekļiem. Neskatoties uz to, Ukrainai vēl tāls ceļš ejams, lai kļūtu par ES dalībvalsti.
Augstāko ES amatpersonu vizīte Kijivā: kāda ir tās nozīme un cik tālu līdz Ukrainas dalībai ES? (11)
Ceturtdien, 2. februārī, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un 15 citi komisāri, kā arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels bija vizītē Kijivā. Tikšanās laikā tika pausta atzinība Ukrainai un pārrunāta atbalsta piešķiršana dažādās jomās – Ukrainas atjaunošana, reformu veicināšana, vienotais tirgus, viesabonēšanas tarifi, enerģētika, pētniecība un inovācijas, kā arī jaunās sankciju paketes jautājumā. Tomēr ko šī vizīte nozīmē plašākā mērogā Ukrainai, Eiropas Savienībai un Krievijai?
Pirmkārt, notikušais samits sniedz skaidru norādi – Eiropas Savienība nav pagurusi vai gatava atkāpties no visu veidu palīdzības sniegšanas Ukrainai. Kā preses konferencē ceturtdien norādīja fon der Leiena: “Mūsu klātbūtne Kijivā dod skaidru signālu – Eiropas Savienība būs ar Ukrainu ilgtermiņā. Mēs aizstāvam Ukrainu, cilvēku pamattiesības un cieņu pret starptautiskajām tiesībām.”
Arī Šarls Mišels piektdien apgalvoja, ka “Eiropas Savienību Kremlis nav iebiedējis un neiebiedēs, un Ukraina un Eiropas Savienība ir viena ģimene.”
Abu amatpersonu nostāju papildina sniegtais atbalsts enerģētikas sektorā gan izsniedzot ukraiņiem LED spuldzes un ģeneratorus, gan arī veicinot enerģētisko neatkarību caur atjaunojamo energoresursu ražošanas partnerību. Par ES apņemšanos liecina arī desmitā sankciju pakete pret Krieviju, kuras sastādīšanu plānots pabeigt 24. februārī, tieši gadu pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā. Vizīte ir devusi skaidru zīmi Krievijai – Eiropa neatkāpsies.
Otrkārt, vizīte nav tikai simboliska un ir saistāma ar kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai pagājušā gada jūnijā. Amatpersonu ierašanās Kijivā ceļ ukraiņu morāli par valsts nākotni, kas ir netaustāms, tomēr nepieciešams atbalsts ceļā uz uzvaru. Prezidents Zelenskis preses konferencē norādīja, ka ceļš uz Eiropas Savienību ukraiņiem ir svarīgs, jo tas kalpo kā tālāka motivācija aizstāvēt savu valsti un līdz ar to visu Eiropu. Fon der Leiena prezidentam izteica uzslavu par panākto progresu septiņu ieteikumu izpildīšanā, kas tika norādīti Eiropas Komisijas viedoklī par Ukrainas pieteikumu kandidātvalsts statusa piešķiršanai, un izcēla faktu, ka tas panākts kara laikā.
Tomēr Ukrainas uzņemšanas jautājums nebeidzas ar kandidātvalsts statusu.
Iestāšanās process sastāv no deviņiem soļiem, taču Ukraina šobrīd ir mērojusi tikai trešo.
Lai turpinātu aizsākto, visām Savienības dalībvalstīm jāpieņem vienbalsīgs lēmums par sarunu sākšanu.
Tātad treškārt, vizīte ļauj spriest par Ukrainas uzņemšanas Eiropas Savienībā nākotnes perspektīvām. Kaut gan Komisijas priekšsēdētājas teiktais ir iedrošinošs, šobrīd nekas neliecina par Ukrainas drīzu iestāšanos organizācijā. Lēmumā par kandidātvalsts statusa piešķiršanu tika pieņemts, ka netiks piemērota paātrinātā procedūra un valstij vispirms būs jāatbilst visiem dalībvalsts kritērijiem, kas nozīmē, ka Ukrainai vēl jāveic lērums reformu. Arī šajā jautājumā ES sniedz atbalstu, atvēlot tam daļu no 450 miljonu eiro palīdzības.
Fon der Leiena pauda atzinību attiecībā uz Ukrainā nesen veiktajām kratīšanām amatpersonu dzīvokļos, kuras turētas aizdomās par korupciju. Paredzēts arī, ka valsts pievienosies svarīgām programmām, kas “ļaus Ukrainai vairākās jomās gūt līdzīgu labumu, kādu tā gūtu kā dalībvalsts”, norādījusi EK priekšsēdētāja.
Viss liecina, ka ES ir gatava pastāvošajā situācijā nodrošināt maksimāli tuvus dalībvalsts apstākļus, lai atbalstītu Ukrainu, tomēr vēl nav gatava turpināt uzņemšanas procedūru.
Vizīte ļauj noprast, ka Eiropas Savienība joprojām saglabā apņēmību aizstāvēt Ukrainu un sniegt tai nepieciešamo materiālo un morālo palīdzību, cik vien ilgi tas būs nepieciešams, tomēr uz Ukrainas drīzu uzņemšanu Savienībā vēl ir pāragri cerēt. Taču domājams, ka kādreiz tas notiks, par ko liecina ES atbalsts un Ukrainas tiekšanās uz mērķi, tomēr pagaidām nav iespējams pateikt, cik drīz. Izšķiroši faktori būs tas, vai turpināsies karadarbība, un citu dalībvalstu viedoklis par Ukrainas ekonomisko stāvokli pēc kara un tā iespējamo radīto slogu.