Mīlu to, jo tikai mana, jeb parunāsim par sirds veselību!

*Dati no "Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma." 

Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti, – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī.

Asinsvadu un sirds slimību veicinošie apstākļi

Bieži vien sirds un asinsvadu slimības attīstās nemanāmi un par tām uzzina, kad jau kaite ir ielaista. Tāpēc pirmkārt, ir jāatceras par regulārām asinsspiediena, holesterīna un sirds pārbaudēm!

Reizi gadā būtu vēlams veikt elektrokardiogrammu, noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī vismaz reizi pāris gados ieteicams veikt arī veloergometriju. Ja ir atklāti sirds ritma traucējumi, ieteicams veikt Holtera monitoringu.

Kas ietekmē sirds saslimšanas slimību veidošanos?  Mazkustīgs dzīvesveids, palielināts jeb neatbilstošs ķermeņa svars, regulāri paaugstināts asinsspiediens, neatbilstošs holesterīna līmenis asinīs, smēķēšana, paaugstināts cukura līmenis asinīs un nepilnvērtīga tā kontrole.

Vieni no būtiskākajiem sirds slimību riska faktoriem ir paaugstināts holesterīns un asinsspiediens, tāpēc par tiem arī runāsim.

Holesterīna līmenis jāvaktē jau kopš 20 gadu vecuma

Holesterīns ir lipīds, proti, taukveida viela, kas organismā tiek ražots aknās un ko papildus uzņemam, lietojot atsevišķus pārtikas produktus, piemēram, treknu gaļu, sviestu un dzīvnieku valsts subproduktus. Ar pārnesēju – lipoproteīnu – palīdzību holesterīns nokļūst šūnās, un ir iespējams izšķirt „labo” un „slikto” holesterīnu. „Labais” holesterīns ir augsta blīvuma lipoproteīni, kas piedalās šūnu uzbūves procesos, hormonu un D vitamīna sintēzē, palīdz ražot žultsskābi un pārstrādāt taukus, savukārt „sliktais” holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sieniņām, sašaurinot un nosprostojot asinsvadus un tādējādi traucējot asinīm apgādāt sirdi ar skābekli un barības vielām. Paaugstināts holesterīna līmenis var izraisīt sirds išēmisko slimību jeb koronāro sirds slimību, miokarda infarktu un insultu, perifēro asinsvadu saslimšanas, kā arī veicināt trombu veidošanos.

Holesterīna līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt regulāri, vismaz reizi piecos gados, turklāt tam nepieciešams sekot līdzi jau no 20 gadu vecuma. Kopējā holesterīna līmenis nedrīkst pārsniegt 5 mmol/l, tomēr analīžu rezultāti jāvērtē individuāli – holesterīna kaitīgumu ietekmē arī tādi faktori kā vecums, svars un citas saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, diabēts vai nieru darbības traucējumi.

„Lai samazinātu holesterīna līmeni asinīs, nepieciešams mainīt ikdienas ieradumus un ēdienkarti. Jārūpējas par to, lai ķermeņa svars būtu normas robežās, jāvelta pietiekami daudz laika fiziskām aktivitātēm, jāsamazina stresa līmenis un jāatsakās no smēķēšanas. Ieviešot korekcijas uzturā, holesterīna līmeni iespējams samazināt pat par 10 %. Ēdienkartē jāierobežo gaļas, olu, saldkrējuma sviesta un citu dzīvnieku tauku patēriņš, bet vairāk jāēd treknas zivis, olīveļļa, rieksti un avokado. Holesterīna izvadīšanos veicina šķiedrvielām bagātie pākšaugi – pupiņas, lēcas un zirņi, savukārt augļi un auzu klijas satur pektīnu, kam piemīt spēja izvadīt „slikto” holesterīnu. Zivis un zivju eļļa satur vērtīgās Omega-3 taukskābes, kas uzlabo asinsvadu elastību bet augļu, dārzeņu un ogu sastāvā ir fitosteroli, kas palīdz izvadīt holesterīnu. Fitosterolus iespējams lietot arī uztura bagātinātāju veidā,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Paaugstinātam asinsspiedienam sākotnēji var nebūt simptomu

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām, kas ļauj apgādāt organismu ar nepieciešamajām barības vielām un skābekli, un gadījumā, ja artērijas ir sašaurinātas, tām trūkst elastības, asinsspiediens paaugstinās. Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ietekmē ne viens sirds veselību, bet visu organisma darbību kopumā, negatīvi iespaidojot smadzeņu, nieru, acu un citu orgānu darbību, kaitējot atmiņai un koncentrēšanās spējai, kā arī veicinot insulta un infarkta risku.

Hipertensiju veicina virkne dažādu faktoru – mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, smēķēšana, iedzimtība, vecums, citas saslimšanas un regulārs stress. Tāpat asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt atsevišķi medikamenti, piemēram, pretsāpju līdzekļi, antidepresanti, preparāti pret saaukstēšanos, atsevišķi ārstniecības augi un pārmērīgs kofeīna patēriņš. Par paaugstinātu asinsspiedienu var signalizēt galvassāpes, spiediena sajūta galvā, reiboņi, nespēks, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū, taču nereti hipertensija sākotnēji norit bez simptomiem, tādējādi to iespējams diagnosticēt, vien regulāri veicot asinsspiediena mērījumus.

„Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens paātrina asinsvadu novecošanos, veicinot to deformāciju un palielinot miokarda infarkta un galvas smadzeņu insulta risku. Paaugstināts asinsspiediens tāpat izraisa sirds sieniņu sabiezēšanos, kas nākotnē var izraisīt sirds mazspēju. Ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no vecuma, asinsspiediens būtu jāmēra vismaz reizi gadā. Pat tad, ja vēl dažus mēnešus iepriekš asinsspiediens ir bijis normas robežās, situācija ātri vien var būtiski mainīties stresa, pārslodzes un citu faktoru ietekmē. Konstatējot hipertensiju, nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta, kurš veiks nepieciešamās pārbaudes un nozīmēs terapiju,” uzsver farmaceite Ivanda Krastiņa.

Kā rūpēties par sirds veselību?

Ne vienmēr sirds vecums ir tieši tāds pats kā cilvēka bioloģiskais vecums. Tā var būt gan jaunāka, gan vecāka. To ietekmē divi galvenie faktori – ģenētika un tas, kāds dzīvesstils tiek piekopts ikdienā. Ja ģenētiku ietekmēt mēs varam mazāk - tikai savu veslību pieskatot, tad dzīvesveidu uzlabot mēs varam katrs!

„Sirds veselības priekšnoteikums ir veselīgi ikdienas ieradumi, pārdomāta ēdienkarte un regulāra kustība. Lai stiprinātu sirds un asinsvadu veselību, noderēs koenzīms Q10, kas nodrošina šūnas ar enerģiju. Sirds un asinsvadu slimību pacientiem tā koncentrācija nereti ir pazemināta, tāpēc ir svarīgi to iekļaut uzturā vai uzņemt uztura bagātinātāju veidā. Normalizēt sirdsdarbību un asinsspiedienu palīdzēs arī kālijs un magnijs. Lai laikus novērstu potenciālos veselības riskus, nepieciešams regulāri veikt asinsspiediena un holesterīna mērījumus. To iespējams ērti paveikt arī vairākās Apotheka aptiekās,” piemin Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Eiropas kardiologu vadlīnijas sniedz sekojošas sirds un asinsvadu veselības rekomendācijas:

• regulāras mērenas fiziskās aktivitātes (aeroba slodze 30 minūtes 5-7 dienas nedēļā);
• sabalansēts uzturs. Sāls daudzuma un dzīvnieku tauku ierobežošana uzturā, dienā ieteicams uzņemt vismaz 400 līdz 500 gramu dārzeņu, riekstu, nepiesātināto taukskābju, maztauku piena produktu.
• Tāpat vēlams divas reizes nedēļā uzturā iekļaut zivju ēdienus un katru dienu uzņemt ~1000-1500 ml šķidruma;
• smēķēšanas un alkohola ierobežošana;
• ķermeņa svara kontrole. Ieteicams izvairīties no aptaukošanās, veselīgs ĶMI 20-25 kg/m2 un vidukļa apkārtmērs <94 cm vīriešiem un <80 cm sievietēm kardiovaskulāro slimību risku mazināšanai;
• Paaugstināts stress var saīsināt sirds mūžu, tāpēc, lai stabilizētu sirdsdarbību stresa apstākļos, ieteicams lietot līdzekļus, kuru sastāvā ir tādas sastāvdaļas kā vilkābele, baldriāni, māteres vai sarkanais āboliņš. Par piemērotāko līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Raksts tapis sadarbībā ar Apotheka.