Izmantojot aligatora DNS, zinātnieki radījuši pret slimībām noturīgus samus, kas reiz varētu kļūt par mūsu maltīti.
Vai drīz ēdīsim sama hibrīdus ar aligatora DNS? (3)
Pētnieku komanda no Oburnas Universitātes ASV publicējuši pētījumu, kurā aprakstīti centieni ģenētiski modificēt samus, izmantojot aligatora katelicidīna gēnus. Katelicidīns ir pretmikrobu peptīds, kas palīdz organismam cīnīties ar slimībām. Šis gēns palīdz samam būt noturīgam pret dažādām slimībām, intervijā ar izdevumu “MIT Technology Review” teica pētnieki.
Ņemot vērā, ka pētnieki katelicidīnu pievienoja reproduktīvā hormona gēnam, tika samazināta arī sama spēja vairoties. Tas, kā teica zinātnieki, ir svarīgi, lai novērstu ģenētisko sajaukšanos starp ģenētiski modificētajiem un savvaļas samiem.
Pētījuma autori atzīmē, ka pastāv vairākas neskaidrības, kas saistītas ar CRISPR gēnu rediģēšanas tehnoloģiju un zivīm, jo iepriekš tā tika izmantota tikai zīdītāju modificēšanā.
Lai arī pētījumu vēl nav recenzējuši citi zinātnieki, autori cer, ka nākotnē šādā veidā ģenētiski modificēti sami varētu kļūt par nozīmīgu pārtikas avotu cilvēkiem. Pagaidām samu audzēšana pieprasa ļoti daudz resursu, kā arī starp zivīm ātri izplatās slimības.
Lai arī daudzi patērētāji varētu nebūt pārāk priecīgi par to, ka galdā jāceļ ar aligatora gēnu modificēts sams, tomēr pētījuma autori saka, ka tāda gaļa būtu pilnīgi nekaitīga veselībai.