Pagājušajā nedēļā internetu pāršalca ziņas, ka virs ASV lidinās aizdomīgs balons. Nu jau par ķīniešu spiegu balonu dēvētais objekts pēc trīs dienu lidošanas tika notriekts. To paveikuši ASV iznīcinātāji, kas rīkojušies prezidenta Džo Baidena uzdevumā. Šobrīd par notikumu zināms gaužām maz, tomēr izmēros mazais objekts šķiet atstājis milzīgu nospiedumu abu lielvalstu attiecībās. Daži pētnieki uzskata, ka ieklausīties vajadzētu arī Eiropai, kamēr citi ir pārliecināti - šis ir tikai viens incidents, kas plašākā kontekstā nemaina uztveri par Ķīnu vai tās izlūkdienestu iespējām.

Spiegu baloni nav nekāds jaunums. Tie izmantoti jau iepriekš. Arī ASV teritorijā tādi novēroti arī 2021. un pat 2020. gadā, tomēr neviens neesot lidinājies debesīs virs ASV tik ilgi kā šis. Pirmo reizi vēsturiski spiegu baloni izmantoti jau tik agri kā ASV pilsoņu kara laikā (19. gs. otrā puse). Protams, tolaik tie burtiskā nozīmē bija spiegi gaisa balonos. Lidojot ar gaisa balonu, izlūki centās ievākt informāciju par pretinieku atrašanās vietu vai kustību vai citus noderīgus datus. Attīstoties tehnoloģijām, mainījies arī šādu balonu lietojums un funkcijas.

Līdz ar satelītu izstrādi parādījušās iespējas šādus balonus lidināt daudz augstāk (piemēram, ASV notriektais balons atradies aptuveni 24 km augstumā) - krietni augstāk, nekā parasti lido komerciālās lidmašīnas. Tas paver iespēju ievākt informāciju par pietiekami lielu teritoriju salīdzinoši viegli. Baloni var būt aprīkoti ar fotokameru, termālo kameru, radio, visām trim un vēl citām ierīcēm. Tas balonus padara par efektīviem, samērā lētiem spiegošanas līdzekļiem. Vienlaikus neatbildēts paliek jautājums: kāpēc izmantot balonus, ja to pašu var paveikt ar satelītu?

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X