Jau tuvāko nedēļu laikā interneta gigants “Google”, kas interneta lietotājiem labāk zināms kā informācijas meklēšanas rīks, laidīs klajā savu atbildi “OpenAI” mākslīgā intelekta rīkam “Chat GPT”. Pirmdien tika paziņots par mākslīgā intelekta eksperimentālā rīka “Bard” laišanu klajā.
"Google" un "Microsoft" mākslīgo intelektu cīniņam var rasties bīstamas sekas
Burtiski vienu dienu pirms tam arī “Microsoft” paziņoja, ka uzņēmums strādā pie tā, lai meklēšanas rīkā “Bing” tiktu integrēts “Chat GPT” līdzvērtīgs mākslīgā intelekta rīks.
“Interneta meklētāju karš ir atgriezies. Mākslīgais intelekts ir atvēris šajā cīņā jaunu fronti, kas nozīmēs kārtīgu cīņu par dominanci, kurā “Google” netraucēti dzīvojusi vairāk nekā 10 gadus,” rakstīja apskatnieks Ričards Voters.
Konkurence ir laba ziņa, taču strauja mākslīgā intelekta tehnoloģijas attīstība ir radījusi virkni ētisku jautājumu, jo tā ieviešana tehnoloģiju nozarē bijusi ļoti strauja.
“Mēs atgriežamies sociālo mediju ērā. Mākslīgais intelekts var radīt nevēlamas sekas, ja vien netiks veikti atbilstoši priekšdarbi. Pašlaik mākslīgā intelekta ieviešana ir kā zoodārzs ar atvērtiem krātiņiem – it kā ir nožogojumi, taču vārti ir vaļā, un pastāv dažādas bīstamības, ko sniedz jaunā tehnoloģija,” norādīja “Deloitte AI Institute” izpilddirektore Bēna Amanata.
Viņa uzsvēra, ka datorzinātnieki gadiem ilgi izstrādā mākslīgo intelektu, taču ir nozīmīgas problēmas, kas jāatrisina, pirms tas nokļūs pie plašāka lietotāju loka. Viena no problēmām ir tā, ka mākslīgais intelekts nespēj nošķirt realitāti no fantāzijām.
“Jaunās tehnoloģijas un valodas modeļi savos meklējumu rezultātos faktiski apvieno realitāti ar fikciju, kas rada lielus dezinformācijas izplatīšanās draudus. Tehnoloģija nesaprot saturu. [Informācijas meklējumu rezultāti] var šķist loģiski, taču tie nav faktoloģiski pareizi. Biedējoši ir tas, ka tehnoloģija ar lielu pārliecību nepatiesu informāciju uzdod par patiesu,” pauž Amanata.
Tā, piemēram, medijs CNET janvārī bija spiests veikt labojumus virknē publikāciju, kas bija tapuši ar mākslīgā intelekta rīka palīdzību. Pašlaik arī citi populāri mediji, piemēram, “BuzzFeed” aktīvi izmanto robotrakstīšanas tehnoloģijas, piemēram, veidojot saturu un viktorīnas.
“Google” paziņojusi, ka drīzumā tiks laists klajā jauns mākslīgā intelekta rīks, ko “Google” uzskata par “kritiski nepieciešamu rīku, kā turpināt attīstīties”. Uzņēmuma vadītājs Sunars Pičajs paziņojis, ka “Google piedāvās atbildīgu mākslīgā intelekta tehnoloģiju”.
Šajā gadījumā jārunā arī par investoriem, kuri pret “Google” izdara milzīgu spiedienu, it īpaši pēc “ChatGPT” popularitātes pieauguma. “Google”, lai arī izstrādā, taču nesteidzas ar sava mākslīgā intelekta produkta ātru laišanu klajā, jo “kompānija plāno izmantot ikvienu “Google” meklētāja rezultātu jaunā rīka “Bard” apmācīšanā”.
Ir skaidrs, ka gan “Google”, gan “Microsoft” abas ir izcēlušās ar dažādām tehnoloģiskām inovācijām, un tās saprot, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas pārveidos to pasauli, kādu mēs to zinām šodien. Tomēr vienīgais jautājums ir, vai Silīcija ielejas uzņēmumi domās par iespējami bīstamām sekām, vai arī steigsies un dzīsies pēc maksimālas peļņas?