“Jaunās tehnoloģijas un valodas modeļi savos meklējumu rezultātos faktiski apvieno realitāti ar fikciju, kas rada lielus dezinformācijas izplatīšanās draudus. Tehnoloģija nesaprot saturu. [Informācijas meklējumu rezultāti] var šķist loģiski, taču tie nav faktoloģiski pareizi. Biedējoši ir tas, ka tehnoloģija ar lielu pārliecību nepatiesu informāciju uzdod par patiesu,” pauž Amanata.
Tā, piemēram, medijs CNET janvārī bija spiests veikt labojumus virknē publikāciju, kas bija tapuši ar mākslīgā intelekta rīka palīdzību. Pašlaik arī citi populāri mediji, piemēram, “BuzzFeed” aktīvi izmanto robotrakstīšanas tehnoloģijas, piemēram, veidojot saturu un viktorīnas.
“Google” paziņojusi, ka drīzumā tiks laists klajā jauns mākslīgā intelekta rīks, ko “Google” uzskata par “kritiski nepieciešamu rīku, kā turpināt attīstīties”. Uzņēmuma vadītājs Sunars Pičajs paziņojis, ka “Google piedāvās atbildīgu mākslīgā intelekta tehnoloģiju”.
Šajā gadījumā jārunā arī par investoriem, kuri pret “Google” izdara milzīgu spiedienu, it īpaši pēc “ChatGPT” popularitātes pieauguma. “Google”, lai arī izstrādā, taču nesteidzas ar sava mākslīgā intelekta produkta ātru laišanu klajā, jo “kompānija plāno izmantot ikvienu “Google” meklētāja rezultātu jaunā rīka “Bard” apmācīšanā”.
Ir skaidrs, ka gan “Google”, gan “Microsoft” abas ir izcēlušās ar dažādām tehnoloģiskām inovācijām, un tās saprot, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas pārveidos to pasauli, kādu mēs to zinām šodien. Tomēr vienīgais jautājums ir, vai Silīcija ielejas uzņēmumi domās par iespējami bīstamām sekām, vai arī steigsies un dzīsies pēc maksimālas peļņas?