:format(webp)/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Līdz ar Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā bēgļu gaitās devušies miljoniem ukraiņu, tostarp vairāk nekā 35 tūkstoši patvērumu meklējuši Latvijā. Lai gan lielākā daļa no viņiem ar nepacietību gaida kara beigas, lai atgrieztos dzimtenē, tomēr tāpat ir daļa, kura atgriezties tuvākajā laikā vai vispār neplāno. Bet "uz kakla sēdēt" nevienam viņi negrasās!
Kāpēc daļa bēgļu izvēlējušies nobāzēties Latvijā? Gan tāpēc, ka atgriezties nav kur, jo viņu mājas ir iznīcinātas un tuvinieki nogalināti, gan tāpēc, ka vēlas sākt jaunu dzīvi tālu prom no vietas, kas ik uz soļa atgādinās kara šausmas. Un, lai gan lielākoties dzirdēti pozitīvie stāsti par to, kā Latvijas iedzīvotāji un kompānijas uzņem bēgļus, ziedo, piedāvā darbu, diemžēl neiztikt arī bez kādas darvas karotes medus mucā. Tāpēc tiešsaistes žurnāls KLIK nolēma noskaidrot, kādu pienesumu Latvijas valstij ir devuši bēgļi no Ukrainas, cik veiksmīgi viņiem izdevies iesaistīties darba tirgū un vai nācies saskarties arī ar negodprātīgiem darba devējiem.
Ukraiņu artava Latvijas budžetā
Saskaņā ar Finanšu ministrijas apkopoto informāciju pagājušajā gadā atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem kopumā izlietots 81 miljons eiro, no kopbudžeta nodrošinot ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus 56,8 miljonu eiro apmērā, vienreizējus pabalstus krīzes situācijā, sākot darbu, u.tml. Tāpat 7,2 miljonu eiro apmērā veiktas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās un militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai, piešķirts finansējums izglītības nodrošināšanai, kā arī latviešu valodas kursiem.