Igaunijas izlūkdienests: Putina režīma krišana - ļoti mazticama (21)

Izlūkdienests norāda, ka mūsdienu Krievijas oficiālajā ideoloģijā padomju nostalģija sapludināta ar neoimperiālistiskām ambīcijām. 

"Domājams, ka tuvākajos gados Krievijā pašreizējā vai mainītā formā saglabāsies tas pats gan nedemokrātiskais režīms, kura galva būs Vladimirs Putins, gan arī līdzšinējais attīstības ceļš, kurā prioritārā loma ir spēka lietošanai," norāda Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.

Tomēr igauņi izlūki uzsver, ka tas nenozīmē, ka Kremlī neesot iekšējo cīņu. Tās varētu būt saistītas ar mēģinājumiem atrast grēkāžus, ko vainot Krievijas neveiksmēs.

Dienests norāda, ka Kremlim neesot Krievijā izdevies ieviest pilnīgu informācijas blokādi. "Tajā pašā laikā Kremlis sapratis, ka mazāk iedarbīgi kļuvuši meli, ko tas izmanto, lai attaisnotu kara sākšanu Ukrainā. Ļoti grūti krieviem izskaidrot, kāpēc tiek izmantotas arvien radikālākas metodes," teikts pārskatā. "Kaut arī Krievijā tika ieviesti likumi un bija mēģinājumi pārliecināt sabiedrību, ka vienīgā "drošticamā" informācija nāk tikai no viena vienīga valdības avota, pilnīga informācijas blokāde Krievijā joprojām nav iespējama."

Tāpēc Kremlis ķēries pie propagandas pludināšanas izglītības jomā. Pagājušogad Krievijas skolās tika sākta obligātā "patriotiskās audzināšanas" programma "Sarunas par galveno", kuras uzdevums bija veidot viendabīgu, Kremlim tīkamu viedokli par Krievijas vēsturi, vērtībām un pilsoņa pienākumiem. "Tas ir tikai sākums," uzskata Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.

Tas arī norāda, ka Kremļa varas struktūrā esot izkristalizējusies radikālāka grupa un ka pat tie Krievijas politiskās elites locekļi, kuri kādreiz tika uzskatīti par mērenākiem, tagad nāk klajā ar aizvien radikālākiem paziņojumiem. "Tādu rīcību var uzskatīt par panikas izpausmi - sapratuši, ka kara sākšana Ukrainā bija milzīga kļūda, kuru labot vairs nav iespējams, atliek tikai viens variants: cīnīties tālāk, lietojot arvien radikālākas metodes. Vienlaikus nevar izslēgt, ka radikāļu izvirzīšana priekšplānā ir daļa no Putina taktikas, kā parādīt, ka viņa gāšana nozīmētu vēl radikālāka grupējuma nākšanu pie varas," pieļauj izlūkdienests.

Šajā ziņā īpaši bīstami esot algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgēnijs Prigožins un Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs, jo abiem ir "sava privātā armija". Pagaidām šīs personas Kremlim ir noderīgas, taču nākotnē var kļūt bīstamas.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests vērtē, ka rietumvalstu vienotais atbalsts Ukrainai nepatīkami pārsteidzis Kremli. "Ārējās izlūkošanas dienesta dati liecina, ka Putins uzskata, ka Ukrainas pretestība un Rietumu atbalsts salūzīs Krievijas priekšā. Taču Putins domā, ka šobrīd Ukraina nav cietusi pietiekami, lai salūztu," tas norāda.

Krievija pirmoreiz iebruka Ukrainā 2014.gadā, bet otro reizi - 2022.gada 24.februārī. Analītiķi uzskata, ka, tuvojoties kara gadadienai, Krievija varētu pastiprināt uzbrukumus, cenšoties gūt kādu lielāku uzvaru.